Policija gatavojas 'restartam' cīņai ar prostitūciju un cilvēku tirdzniecību
Foto: Shutterstock

Lai cīnītos ar cilvēktirdzniecību, tostarp prostitūciju Latvijā, nepieciešams "restartēt prevenciju", jo sabiedrības informēšana kā metode ne vienmēr ir efektīva, trešdien Iekšlietu ministrijas rīkotajā sanāksmē sacīja Valsts policijas Kārtības policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

Valsts policijas pārstāvis norādīja, ka svarīgākais uzdevums ir izprast problēmu. Kā sacīja Rinkevics, līdz šim Valsts policija konkrētas problēmas ir centusies atrisināt ar "neīstajām metodēm". Proti, sabiedrības informēšana, kā arī pašu cilvēktirdzniecībā vai prostitūcijā iesaistīto upuru informēšana par riskiem ne vienmēr strādā, jo riskus šīs personas jau apzinās, bet par nozieguma upuri kļuvuši citu iemeslu dēļ.

Klātesošajiem Rinkevics prezentēja ieskatu kriminoloģijas teorijā, kas paredz trīs sastāvdaļas tā dēvētajā noziedzības trijstūrī. "Izņemot vienu no trim sastāvdaļām - vieta, upuris, varmāka - noziegums nevar notikt," teica Valsts policijas pārstāvis, norādot, ka visām institūcijām būtu jāstrādā kopā. Turklāt jāmēģina iedarboties uz visām sastāvdaļām. "Lai novērstu problēmu, ir jādarbojas visos virzienos. Jāsaprot iesaistīšanās prostitūcijā un cilvēktirdzniecībā iemesls, lai atrastu metodi tās novēršanai," norādīja likumsargs.

Kā piemēru viņš minēja nelegālā alkohola tirdzniecību, norādot, ka par tā realizāciju ir paredzēts sods, kā arī sods paredzēts personai, kura īpašumā "nelegālā dzira" tiek tirgota.

Līdz ar to Valsts policija patlaban mēģinot attīstīt virzienu, kas paredz vairāk ietekmēt vidi, nevis pašu personu.

Nevalstiskās organizācijas "Freedom 61" pārstāve Lisete Klopa norādīja, ka jau četrus gadus Rīgā strādā ar ielas prostitūtām, cenšoties sievietēm parādīt, ka no šāda "dzīvesveida" ir atrodama izeja. Organizācijas darbinieki ir iepazinuši vairāk nekā 250 sievietes, kuras Rīgā nodarbojas ar prostitūciju.

Pēc Klopas teiktā 70% no sievietēm, kas Rīgas ielās nodarbojas ar prostitūciju, ir krievu izcelsmes ar sliktām latviešu vai angļu valodas zināšanām. 95% gadījumu šīs sievietes ir atkarīgas no narkotikām. "Ir sievietes, kuras nokļūst cietumā, bet pēc soda izciešanas atgriežas uz ielas. Tāpat ir sievietes, kuras dodas nodarboties ar prostitūciju ārzemēs vai stājas fiktīvās laulībās. Lielākoties šīm sievietēm nav izpratnes par to, kā dzīvot. Esmu satikusi pat tādas sievietes, kuras nemāk uzvārīt tēju," stāstīja Klopa.

Rīgā strādājošās prostitūtas nereti ir no laukiem, un dažādu iemeslu dēļ nav varējušas atrast darbu. Pēc iesaistīšanās prostitūcijā sievietes sāk lietot narkotikas.

Runājot par klientiem, Klopa teica, ka tie lielākoties ir vietējie vīrieši. Tūristi prostitūtu pakalpojumus neizmanto.

Biedrības "Resursu centrs "Marta"" pārstāve norādīja, ka uzsvars cilvēktirdzniecības un prostitūcijas cīņā liekams uz pašpalīdzības grupu darbību, taču svarīgi saprast arī to, kurā vecumā meitenes tiek iesaistītas prostitūcijā. "Stāsti ir katrai atšķirīgi. Nepieciešamas izejas programmas," sacīja centra pārstāve.

Tāpat kā viena no problēmām izkristalizējās fakts, ka prostitūcijā iesaistītajām sievietēm ir bail doties pašām meklēt palīdzību pie sociālajiem darbiniekiem, kā arī mediķiem.

Valsts policijā cilvēktirdzniecības jomā šogad uzsākts viens kriminālprocess, kurā apvienoti divi iepriekšējos gados sākti kriminālprocesi. Viena persona no noziedzīgās grupas - trešās valsts pilsonis, pakistānis - patlaban vēl joprojām atrodas apcietinājumā, sanāksmē klāstīja Valsts policija. Kā norādīja Valsts policija, šo kriminālprocesu paredzēts kriminālvajāšanai nodot līdz gada beigām. "Sliktākajā gadījumā" tas tikšot izdarīts nākamā gada janvāra sākumā.

Tiesībsargājošās institūcijas apkopotie statistikas dati par 2014.gadu liecina, ka lielas izmaiņas nav gaidāmas, tāpēc sanāksmē klātesošie norādīja, ka par fiktīvajām laulībām ir sākti 13 kriminālprocesi, tostarp gan Valsts policijā, gan Valsts robežsardzē. Savukārt desmit kriminālprocesi sākti par sutenerismu, no kuriem daļa ir par sutenerismu personu grupā, bet daļa – par šo noziegumu organizētā grupā. Šogad Latvijā ir aizturētas četras organizētas suteneru grupas un divas organizētas cilvēku tirdzniecības grupas, bet pret vienu no šīm grupām kriminālprocess sākts vēl pērn.

Par nosūtīšanu seksuālai izmantošanai uz ārzemēm Valsts policija sākusi piecus kriminālprocesus. Savukārt 17 dažādi procesi par nepilngadīgo iesaistīšanu noziedzīgā nodarījumā. Valsts policija aizturējusi un atzinusi par aizdomās turamajiem 44 personas, bet lietvedībā saistībā ar šāda tipa noziegumiem policijai bijušas 76 lietas. No tām šogad uzsāktas 18, bet trīs lietas ir apvienotas. 21 lietu patlaban Valsts policija ir nodevusi kriminālvajāšanai, bet deviņas lietas ir izbeigtas.

Valsts robežsardze informēja, ka 11 mēnešos veikusi aptuveni 4000 pārbaudes uzņēmumos un viesnīcās un citur.

Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta trešā ceturkšņa apkoptie dati liecina, ka šajā laikā pārstāvniecībās vērsušies pieci potenciālie cilvēku tirdzniecības upuri. Četri no tiem vērsušies Latvijas pārstāvniecībā Īrijā, bet viens – Lielbritānijā. Kopumā šogad pirmajos trīs ceturkšņos Ārlietu ministrija reģistrējusi 23 gadījumus, kas salīdzinājumā ar pērn kopumā bijušajiem 69 gadījumiem tiek vērtēts kā būtisks samazinājums.

Ģenerālprokuratūras struktūrvienības 11 mēnešos par sutenerismu nodevusi iztiesāšanai piecas lietas 14 personu apsūdzībās. 

Kā klātesošajiem minēja Ģenerālprokuratūras pārstāvis, divām personām ir piemērota nosacīta brīvības atņemšana, bet otrā lietā tiesa lēmusi apsūdzētos sodīt ar reālu brīvības atņemšanu. Taču tajā iesniegtas apelācijas sūdzības, un to iztiesās apelācijas instances tiesa.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Iekšlietu ministrija Valsts policija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form