Lai apietu likumdošanas normas, kas aizliedz ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijas republikā, krāpnieki uzpirka kādu bezpajumtnieku un izmantoja viņa dokumentus, lai reģistrētu fiktīvu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras kapitāldaļās tika iekļauts minētais zemesgabals.
Patlaban zemesgabalam ir uzlikts arests. Juridiski platība vairs nepieder tās faktiskajiem īpašniekiem, tāpēc tas tiks atgūts tiesas ceļā.
Blēdības organizators ir kāds 1968. gadā dzimis vīrietis, kurš jau agrāk tiesāts par krāpšanu sevišķi lielos apmēros. 2003. gadā viņam tika piespriests nosacīts cietumsods, bet šī gada martā - brīvības atņemšana uz 7 gadiem ar mantas konfiskāciju, taču šis spriedums tika pārsūdzēts un līdz pat pagājušajai nedēļai krāpnieks atradās brīvībā.
Saistībā ar šo lietu policija aizturējusi organizatora palīgu, 1972. gadā dzimušu vīrieti, kā arī starpniekus, ar kuru palīdzību tika meklēts pircējs un kārtotas formalitātes. Policija ir savākusi pietiekami pierādījumu visu aizturēto vainas pierādīšanai. Saistībā ar to, ka informācija par zemesgabala faktiskajiem īpašniekiem, visticamāk, tika iegūta no slēgtām datubāzēm, tādējādi, pārkāpjot likumu par personas datu aizsardzību, iespējams, ka tiks aizturēti vēl kādi noziedznieku atbalstītāji, stāstīja Ķuzis.
Ķuzis pauda, ka sekmīgākai cīņai ar krāpnieciskiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, ir jāattīsta sadarbība ar Zemesgrāmatas tiesnešiem, līdzīgi, kā tas jau tiek darīts ar notāriem.
Pēdējos astoņos mēnešos ir reģistrētas 15 lietas par krāpšanu sevišķi lielos apmēros, tās tiek sekmīgi risinātas. Kopumā krāpniecisku darījumu ar nekustamiem īpašumiem skaitam ir tendence pieaugt, it īpaši attiecībā uz zemesgabaliem. Savukārt blēdību ar sērijveida dzīvokļiem un dzīvojamām ēkām skaits ir sācis kristies, pastāstīja Ķuzis.