Policija aizturējusi sešus cilvēkus, kuri tiek turēti aizdomās par mēģinājumu veikt krāpniecisku darījumu ar sešus miljonus latu vērtu zemes gabalu Rīgā, trešdien preses konferencē pastāstīja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Policijas redzeslokā šis darījums nonāca šī gada 28. augustā. Izmantojot viltotus dokumentus, krāpnieki bez faktisko zemesgabala īpašnieku ziņas un apejot notārus apstiprināja Zemesgrāmatā pirkuma līgumu par 40 000 latu. Šī summa, norādīja Ķuzis, ir pat zemāka par īpašuma kadastra vērtību. Blēžu sameklētais pircējs - kāds Ukrainas pilsonis - gatavojās samaksāt par šo zemesgabalu trīs miljonus latu. Lai arī dokumenti bija viltoti kvalitatīvi, galvenais krāpniekiem labvēlīgais faktors bija Zemesgrāmatas tiesneses pārlieku formālā izturēšanās pret amata pienākumu veikšanu, atzina Ķuzis. Viņaprāt, nozieguma sastāva tiesneses rīcībā nav, taču policija lūgs atbildīgo instanci izvērtēt šīs tiesneses darbību.

Lai apietu likumdošanas normas, kas aizliedz ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijas republikā, krāpnieki uzpirka kādu bezpajumtnieku un izmantoja viņa dokumentus, lai reģistrētu fiktīvu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras kapitāldaļās tika iekļauts minētais zemesgabals.

Patlaban zemesgabalam ir uzlikts arests. Juridiski platība vairs nepieder tās faktiskajiem īpašniekiem, tāpēc tas tiks atgūts tiesas ceļā.

Blēdības organizators ir kāds 1968. gadā dzimis vīrietis, kurš jau agrāk tiesāts par krāpšanu sevišķi lielos apmēros. 2003. gadā viņam tika piespriests nosacīts cietumsods, bet šī gada martā - brīvības atņemšana uz 7 gadiem ar mantas konfiskāciju, taču šis spriedums tika pārsūdzēts un līdz pat pagājušajai nedēļai krāpnieks atradās brīvībā.

Saistībā ar šo lietu policija aizturējusi organizatora palīgu, 1972. gadā dzimušu vīrieti, kā arī starpniekus, ar kuru palīdzību tika meklēts pircējs un kārtotas formalitātes. Policija ir savākusi pietiekami pierādījumu visu aizturēto vainas pierādīšanai. Saistībā ar to, ka informācija par zemesgabala faktiskajiem īpašniekiem, visticamāk, tika iegūta no slēgtām datubāzēm, tādējādi, pārkāpjot likumu par personas datu aizsardzību, iespējams, ka tiks aizturēti vēl kādi noziedznieku atbalstītāji, stāstīja Ķuzis.

Ķuzis pauda, ka sekmīgākai cīņai ar krāpnieciskiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, ir jāattīsta sadarbība ar Zemesgrāmatas tiesnešiem, līdzīgi, kā tas jau tiek darīts ar notāriem.

Pēdējos astoņos mēnešos ir reģistrētas 15 lietas par krāpšanu sevišķi lielos apmēros, tās tiek sekmīgi risinātas. Kopumā krāpniecisku darījumu ar nekustamiem īpašumiem skaitam ir tendence pieaugt, it īpaši attiecībā uz zemesgabaliem. Savukārt blēdību ar sērijveida dzīvokļiem un dzīvojamām ēkām skaits ir sācis kristies, pastāstīja Ķuzis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form