Policijai gan pērn, gan šogad izdevies novērst aptuveni divas trešdaļas pasūtījuma slepkavību un Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Juris Rekšņa to uzskata par ļoti labu likumsargu darba rezultātu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka pērn par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus Latvijā kopumā ierosinātas 45 lietas, no kurām atklāta 31, bet šī gada sešos mēnešos ierosināta 21 lieta, no kurām atklātas 14.

Rekšņa atzina, ka pasūtījuma slepkavības ir viens no sarežģītākajiem noziegumu veidiem un tās atklāt esot ļoti grūti. Aptuveni divas trešdaļas šo lietu saistītas ar organizētās noziedzības savstarpējo rēķinu kārtošanu, turklāt l ielu palīdzību šo noziegumu novēršanā policijai sniedz tā dēvētā aģentūra - krimināli sodītie cilvēki, kuri pēc cietumsoda izciešanas piekrīt sadarboties ar likumsargiem, līdz ar to kļūstot par policijas "ārštata" informatoriem. Policija arī neslēpj, ka sadarbība no bijušo ieslodzīto puses nebūt nav nesavtīga, katrs no viņiem, atkarībā no sniegtās informācijas nozīmības, par to saņem lielāku vai mazāku atalgojumu.

Organizētās noziedzības pārstāvju pasūtījuma slepkavību laicīgu atklāšanu un novēršanu policija uzskata par īpaši būtisku, jo pieļaujot šāda cilvēka nogalināšanu policija riskē ar šai slepkavībai sekojošu "cietušās puses" - kriminālā grupējuma, kura pārstāvis nogalināts - atriebību pāridarītājiem. Tas, savukārt, var izvērsties par vēl lielāku asinspirti, kurā nejaušības dēļ var ciest arī pilnīgi nevainīgi cilvēki.

Likumsargi atzīst, ka arī sadzīviska rakstura pasūtījuma slepkavību atklāšanu uzskata par ne mazāk nozīmīgu, jo "cilvēka dzīvība jebkurā gadījumā ir dārgākais, ko viņam var atņemt, tāpēc šo noziegumu atklāšana vienmēr bijusi uzskatāma par prioritāti," atzīst Rekšņa.

Viņš skaidroja, ka īpaša nozīme šāda veida noziegumu novēršanai ir profilaktiskajiem pasākumiem. Šogad jūlijā VP pat izdots apkārtraksts, kas nosaka - katrai policijas struktūrvienībai, atbilstoši kriminogēnajai situācijai tās pārraugāmajā teritorijā, ne retāk kā divas reizes mēnesī jāpārbauda un jākontrolē vietas, kurās mēdz pulcēties kriminālās pasaules pārstāvji un bezpajumtnieki. Rekšņa apliecināja, ka šādi reidi nebūt nav "ķeksīša pēc", nereti to laikā gūta informācija lieti noder noziegumu atklāšanā.

"Runājot par sadzīviska rakstura slepkavību draudiem, nākas arī saskarties ar dažādiem kurioziem," stāstīja Rekšņa. "Ir gadījies, ka uz policiju atnāk sieviete un saka, ka viņai ir aizdomas, ka vīrs gribot viņu nogalināt. "Bet, kad pajautājam, kāpēc viņa tā domā, sieviete atbild: "Viņš visu laiku sēž pagalmā un smaida! Nu kā gan mēs to varam uzskatīt par pierādījumu slepkavības draudiem," pauda IeM valsts sekretārs.

Viņš atzina, ka ka nereti potenciālo upuru aizdomas ir arī gluži pamatotas. "Nācies saskarties arī ar gadījumiem, kad, pārbaudot iespējamā upura sniegto informāciju, mēs pārliecināmies, ka potenciālais slepkava paspējis nelegāli iegādāties šaujamieroci un tas gan jau ir nopietns pierādījums slepkavības draudiem," klāstīja viņš.

Tāpat IeM valsts sekretārs atzina, ka slepkavību novēršanu veicina arī huligānisma apkarošana, jo "katrs huligāns būtībā ir potenciāls nākamais slepkava." Huligānu apzināšana un saukšana pie kriminālatbildības, pēc policijas domām, liek tiem apzināties savu vainu nodarītajā un neiesaistīties jaunos, smagākos noziegumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form