Maija beigās sabiedrību pāršalca ziņa par to, ka skolnieku ar Ukrainas karogu gājienā "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" piekāvis kāds no auto pēkšņi izlēcis vīrietis, kurš pats no notikuma vietas aizbēdzis, bet vēlāk atrasts mājas bēniņos aiz skursteņa un aizturēts. Pēcāk arī publiski izskanēja, ka agresora dzīvesbiedre, kura notikuma brīdī viņam sēdējusi blakus auto, ir policijas darbiniece, taču policija šo aspektu komentēt līdz šim izvairījusies.
Agresors no apcietinājuma atbrīvots, kā uzskata cietušā advokāts Egons Rusanovs, rekordātrā tempā, bet viņa upuris šobrīd nejūtas droši. Rusanovs Latvijas Televīzijai iepriekš izteicās, ka viņa klients pieprasījis "sāpju naudu" – 5000 eiro, ko iecerējis ziedot Ukrainai.
Portāls "Delfi" pētīja, kādēļ uzbrucējs atbrīvots un kādēļ Valsts policija neziņoja par kāda tā darbinieka klātbūtni notikušajā.
Iepriekš jau rakstīts, ka policija agresīvā vīrieša automašīnu atrada kādas privātmājas pagalmā, taču tai bija nomainītas valsts reģistrācijas numurzīmes, lai iespējamā vainīgā persona slēptu savu atrašanās vietu.
Ap pulksten diviem naktī likumsargi kopā ar Speciālo uzdevumu bataljona darbiniekiem aizturēja meklēto personu – 1984. gadā dzimušu vīrieti, kurš bija slēpies savā dzīves vietā bēniņos aiz skursteņa. Tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, taču deviņas dienas vēlāk viņš tika atbrīvots.
Rusanovs 2. jūnijā "Facebook" pauda sašutumu ne tikai par to, cik ātri aizdomās turamais ticis uz brīvām kājām, bet arī minēja, ka policija nav komentējusi tieši to aspektu, blakus agresīvajam vīrietim automašīnā sēdējusi policijas darbiniece. Viņš portālam "Delfi" norādīja, ka policija jau teju no kriminālprocesa uzsākšanas zināja, ka tajā iesaistīta kāda tās amatpersona, taču "izbrīna tas, ka policija jau sen, konstatējot šo faktu, neinformēja sabiedrību". Pēc advokāta domām, būtu tikai normāli, ja sabiedrība par notikušo būtu informēta.
Iekšlietu ministrijā (IeM) uz jautājumu par iekšlietu sistēmā noteikto kārtību sabiedrības informēšanai portālam "Delfi" atbild, sakot, ka dienesti katrā gadījumā individuāli izvērtē sniedzamās informācijas apjomu. "Iekšlietu dienesti medijiem sniedz tikai tādu informāciju, kuras izpaušana nevar traucēt izmeklēšanai," uzsver IeM.
Attiecībā uz jaunieša piekaušanas un iespējamā vainīgā aizturēšanas gadījumu, gan Valsts policija, gan Iekšējās drošības birojs (IDB) iespēju robežās jau esot snieguši komentāru, portālam "Delfi" uzsver IeM. Ministrijā arī piebilst, ka strikti tiek ievērota nevainīguma prezumpcija – ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Tieši šī iemesla dēļ dienesti kriminālprocesa ietvaros nesniedzot komentārus par konkrētām personām un tām piemērotajiem procesuālajiem statusiem.
Policijā arī portālam "Delfi" izvairīgi atbild uz jautājumiem par dienesta pārbaudi, kas, kā noprotams, sākta saistībā ar policijas darbinieces klātbūtni incidentā.
Pēc Rusanova ieraksta "Facebook" policija par iespējamo kāda tās darbinieka iesaisti, norādīja, ka nelojāliem darbiniekiem iestādē nav vietas, ka notiek aktīvs iekšējās kontroles darbs, kā arī ir sākta dienesta pārbaude Uz jautājumu par to, ar ko saistīta šī pārbaude, policijā portālam "Delfi" neatbildēja, norādot, ka no plašākiem komentāriem likumsargi atturēsies.
Rusanovs portālam "Delfi" pauž viedokli, ka daudz satraucošāks arī ir bijis agresīvajam vīrietim piemērotā drošības līdzekļa maiņas ātrums. "Mani ārkārtīgi izbrīnīja neparastais ātrums, kādā apcietinātais tika atbrīvots. Tā nav parasta prakse, teikšu godīgi. Manā 30 gadu pieredzē advokatūrā un pirms tam desmit gadu pieredzē prokuratūrā, tas ir ļoti neparasti. Saprastu gadījumu, kad cilvēkam ir ārkārtīgi slikts veselības stāvoklis vai kāda nelaime ģimenē. Bet ne šādā situācijā," sacīja advokāts, uzsverot, ka konkrētajam gadījumam pievērsta liela sabiedrības uzmanība.
"Es domāju, ka tā ir ļoti liela uzdrīkstēšanās – pēc deviņām dienām šo personu atbrīvot. Man tas šķiet dīvaini. Tas nav tipiski šādām situācijām, un lai tikai kāds pamēģina teikt pretēji," pauž cietušā aizstāvis.
Valsts policija portālam "Delfi" nekomentēja lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – maiņu aizdomās turētajam, uzsverot, ka nu kriminālprocess nodots prokuratūrai. Prokuratūras preses pārstāve Aiga Eiduka portālam "Delfi" sacīja, ka procesa virzītājs, "iegūstot pierādījums, lēma par drošības līdzekļa maiņu, atbrīvojot vīrieti no apcietinājuma".
"Pēc tam, kad pirmstiesas kriminālprocesā tika iegūts tāds pierādījumu kopums, kas procesa virzītāja ieskatā bija pietiekams kriminālvajāšanas uzsākšanai, kā arī uzskatot, ka piemērotā drošības līdzekļa pamats ir mainījies, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu par procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, pieņēma lēmumu par cita, ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu," sacīja prokuratūras pārstāve.
Rusanovs gan piebilst, ka galvenais jautājums rodas par policijas pašas iepriekš minēto "nulles toleranci" pret šāda veida naida noziegumiem, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju.
Konkrētais gadījums piesaistījis arī IDB uzmanību. Kā portālam "Delfi" norāda biroja pārstāve Santa Bivbāne, IDB policijai pieprasīs informāciju, tādēļ plašāk konkrēto gadījumu nekomentēs.
Pats cietušais intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" sacīja, ka kopš vīrieša atbrīvošanas no apcietinājuma vairs nejūtas droši. 2003. gadā dzimušais jaunietis arī stāstīja, ka vīrietis viņam uzbruka tieši tādēļ, ka ap pleciem bija Ukrainas karogs. Vīrietis, norādot uz karogu, esot jautājis, "kas tā par fašistisko lupatu," un pēc tam sitis pa saules pinumu un kaklu. Viņam virsū esot bijuši motociklistu cimdi, kas visticamāk uzvilkti, lai sitienus padarītu sāpīgākus.
Rīgas Pārdaugavas prokuratūrā konkrētā krimināllieta kriminālvajāšanas uzsākšanai tika saņemta 1. jūnijā. Lēmums par to, vai ir pamats personu saukt pie kriminālatbildības, jāpieņem 10 dienu laikā.
