Neatkarīgā policistu arodbiedrība (NPA) un Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA) ir pārliecinātas, ka Valsts policijas (VP) nedienas, nodrošinot iekšējo drošību, saistītas ar vāju izpratni par sistēmisku, stratēģisku pieeju darbam un nespēju ievērot konsekvenci, pavēstīja arodbiedrībās.
NPA priekšsēdētājs Māris Bērziņš sacīja, ka, iespējams, esošā VP vadība tādā sastāvā, kādā tā ir tagad, savus resursus ir izsmēlusi un ir nepieciešamas izmaiņas. Viņš skaidroja, ka pēdējā gada laikā dažādie publiskajā telpā nonākušie gadījumi liecinot par to, ka problēmas sistēmā pastāv ilgtermiņā un tās netiek risinātas kompleksi, izmantojot stratēģisku pieeju. Bērziņa ieskatā, ir skaidrs, ka nodarbinātajiem nesakārtotā, nestabilā un nepārskatāmā darba vidē pastāv ne tikai lielāka varbūtība kļūdīties, bet arī apiet vai neievērot likuma normas.
Viņš atzina, ka, atšķirībā no Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) priekšsēdētāja Armanda Augustāna, NPA nevar tik viennozīmīgi apgalvot, ka VP priekšnieka Inta Ķuža nomaiņa nav nepieciešama. Bērziņa ieskatā, šādai nomaiņai tiesisks pamats un objektīvi iemesli ir atrodami.
Savukārt LAPA prezidents Agris Sūna skaidroja, ka VP arvien vairāk zaudējot tieši profesionāli spēcīgus cilvēkus. Iespējams, ka atvaļinājušos amatpersonu skaits nesasniedz kritisku robežu, taču policijas profesionalitāte arvien samazinās. "Protams, viens no kritērijiem, lai piesaistītu un noturētu profesionāli spēcīgus cilvēkus, ir atalgojums un to joprojām ir nepieciešams paaugstināt, taču tas nav vienīgais faktors. Būtisks aspekts ir stratēģiska, konsekventa un skaidra pieeja darba organizācijai, personālvadības politikai, vadītāju kompetencēm, iestādes kultūrai un vērtībām," sacīja Sūna.
Viņš piebilda, ka VP vadošos amatos nereti nonāk ļoti zinoši cilvēki policijas darbības jomā, taču ar vāju spēju vadīt, motivēt personālu, kas neizbēgami izraisa nevēlamas sekas. LAPA prezidents gan atzina, ka arodbiedrības mērķis nav iejaukties policijas darba organizācijas procesos, bet gan sociālā dialoga formā paust nodarbināto viedokli un aizstāvēt viņu intereses, tādējādi sekmējot motivējošas darba vides izveidošanu.
Sūna uzsvēra, ka konstruktīvs sociālais dialogs nozarē pārstāja eksistēt brīdī, kad spēkā stājās tiesas spriedums, ar kuru tika atzīts, ka iekšlietu sistēmas iestādēs notiek nepareiza darba laika uzskaite un nodarbinātajiem jākompensē šī netaisnība. Arodbiedrība, aizstāvot nodarbināto intereses, aktīvi to atbalstīja, kā arī iestājās pret amatpersonu darba laika pāreju no 24 stundām uz 12 stundām, jo tas ievērojami pasliktināja dienošo darba apstākļus.
LIDA valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns uzskata, ka iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) retorika ir populistiska un Ķuža nomaiņa nav nepieciešama.
Ģirģens drīz vien pēc stāšanās amatā vairākās intervijās medijos stāstīja, ka Ķuzim devis uzdevumu pārskatīt personāla sastāvu, sniegt priekšlikumus, kā risināt atalgojuma jautājumu, kā darbam policijā piesaistīt jaunus cilvēkus un kā palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanas procentu.
27. februārī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Ģirģens paziņoja, ka situācijā, ja netiks veikti uzlabojumi sistēmā, tiks ignorēti iedzīvotāju iesniegumi, neuzlabosies izmeklēšanas darbs, tad varētu tikt izskatīts jautājums par izmaiņām policijas vadībā.
Savukārt 6. augustā ministrs LTV raidījumam "Rīta Panorāma" paziņoja, ka ir neapmierināts ar vairāku krimināllietu izmeklēšanas dinamiku, kā piemērus minot Kuldīgā notikušā ugunsgrēka un Mārupes novadā nošautā advokātu un bijušā tiesneša Ulda Bērziņa lietas.
"Tuvākajā laikā plānoju tikties ar Valsts policijas vadību, lai pārrunātu radušās problēmas un, iespējams, būs jāpieņem sāpīgi lēmumi. Tomēr manai neapmierinātībai ir medaļas otra puse, jo saprotu, ka ir izteikts izmeklētāju trūkums un man nav resursu, lai spētu darbā piesaistīt profesionāļus," sacīja ministrs.
Savukārt jau nākamajā dienā "TV3 Ziņas" ministrs paziņoja, ka uzdevis Ķuzim tuvākajā laikā prezentēt plānu, kā tiks uzlabots policijas darbs, īpaši – kā tiks panākta izmeklēšanas kvalitātes celšana.
"Ja šie procesi nemainīsies un man neradīsies pārliecība, ka procesi uzlabojas, ir scenāriji," viņš sacīja, minot, ka pirmais ir darba attiecību pārtraukšana, bet otrais - Valsts policijas vadības rotācija. Viņš piebilda, ka policijā ir vismaz trīs ģenerāļi - nākamais var pildīt amata pienākumus. "Nav nekādu problēmu," viņš pauda raidījumam.
VP jau paziņojusi, ka pēc iekšlietu ministra lūguma sagatavos praktisku plānu policijas darba uzlabošanai, taču cer, ka ministram izdosies izcīnīt nozarei nepieciešamo papildu finansējumu.
