Policistu kļūmes Rēzeknē: nozares vadība sistēmiskas problēmas nesaredz
Foto: Valsts policija

Pagājušajā nedēļā pēc publiski izskanējušās informācijas par Rēzeknes policijas darbinieka Sandra Jurča iespējamo rīcību, zem svešai personai piederošas automašīnas, iespējams, pretlikumīgi novietojot radioraidīšanas ierīci, Valsts policijas (VP) vadība pieņēma lēmumu sākt disciplinārlietu un uz izmeklēšanas laiku policistu atstādināt no amata.

Tostarp disciplinārlietā Valsts policija pārbaudīs informāciju, vai inspektors pārvietojies ar automašīnu, kurai tehniskā apskate beigusies vēl pērnā gada jūnijā. Saistībā ar nezināmo vīstokli policija sāka arī kriminālprocesu, lai pārbaudītu notikušā apstākļus, ierīces izcelsmi un pielietojuma specifiku, kā arī policijas amatpersonas saistību ar notikušo un šo darbību likumību. To izmeklēšanai nosūtīja Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam (IDB).

Lai arī šis nav vienīgais gadījums, kad Rēzeknes policisti nokļuvuši sabiedrības uzmanībā ar iespējamiem pārkāpumiem vai vienkārši neveiklību, policijas darba rezultāti gan Latgalē kopumā, gan Rēzeknē liecina par to, ka bažām par policistu spēju apkarot gan smagus, gan mazāk smagus noziegumus, pamata nav, uzsver policijas vadība. Dati parāda, ka pēdējos četros gados Rēzeknes teritorijā policija darbojusies aktīvi, atklājot noziegumus un lūdzot to pastrādātājus saukt pie atbildības. Policijas un reģiona pārvaldes galvas portālam "Delfi" norāda, ka ikviens gadījums, kas, iespējams, ceļ policistu darbam neslavu, ir nepatīkams, taču par Rēzeknes policistu darbu kopumā sūdzībām neesot pamata. Tādās pašās domās ir arī nozares ministrs.

Vaicāts par portāla "Delfi" apkopotajiem gadījumiem un to, ko tie varētu liecināt par policijas darbu Rēzeknē un Latgales reģionā, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis portālam "Delfi" pauž pārliecību, ka starp minētajiem gadījumiem nav saskatāma līdzība un nav īsti pamata tos saistīt pēc teritoriālā principa. "Vienlaikus gan jāatzīst, ka ikviens tamlīdzīgs gadījums, kas "met ēnu" pār policista profesiju un uzticēšanos policijai ne tikai reģiona līmenī, bet kopumā, ir nepieņemams un nepieļaujams. Ikvienam policistam, sākot ar inspektoru un beidzot priekšnieku, savi pienākumi ir jāpilda godprātīgi un likumīgi, tajā skaitā atceroties par savu statusu arī ārpus noteiktā darba laika," uzsvēra Ķuzis.

Policijas šefs sacīja, ka Valsts policija veic pārbaudi par ikvienu gadījumu, kad rodas šaubas par policista darbības likumību vai atbilstību ētikas normām, ar mērķi panākt, lai negodprātīgie darbinieki tiktu saukti pie atbildības un šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk.

Katrs gadījums, kad policists pārkāpis likumu, ir ļoti nepatīkams ne tikai man kā ministram, bet katram godprātīgam policistam un Valsts policijai kopumā. Rihards Kozlovskis

Arī par nozari atbildīgais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) portālam "Delfi" sacīja, ka likumsargi Latgalē strādā labi un šaubas par profesionalitātes vai godaprāta trūkumu nevieš. "Pagājušā nedēļā, iepazīstoties ar Valsts policijas darba rezultātiem gada atskaites sanāksmē, guvu apliecinājumu tam, ka Valsts policija Latgalē strādā ar labiem rezultātiem, īpaši izmeklējot slepkavības un noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar tīšu smagu miesas bojājumu izdarīšanu, organizēto noziedzību un narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites apkarošanu," stāstīja iekšlietu ministrs, uzsverot, ka Rēzekne nav izņēmums.

"Protams, katrs gadījums, kad policists pats pārkāpis likumu, ir ļoti nepatīkams ne tikai man kā ministram, bet katram godprātīgam policistam un Valsts policijai kopumā," viedokli pauda Kozlovskis. Viņa vērtējumā arī pirms gada izveidotais IDB ir sekmīgi iesācis savu darbu. "Esmu pārliecināts, ka sabiedrībai nākotnē aizvien retāk būs jāsaņem negatīvas ziņas par negodprātīgām amatpersonām," tā Kozlovskis.

Rēzeknes iecirkņa policijas darbinieki pēdējo četru gadu laikā atklājuši visas 14 notikušās slepkavības iecirkņa apkalpojamajā teritorijā. Pieaugusi arī cīņa ar kontrabandu, kas Latgalē kā ierasts ir bijusi policijas prioritāte. Kopā pēdējos četros gados likumsargi šajā jomā sākuši 75 kriminālprocesus. Salīdzinājumam – 2012. gadā par šo noziedzīgo nodarījumu sākts tikai viens kriminālprocess. Savukārt narkotisko vielu nelikumīgas aprites apkarošanas jomā pēdējo četru gadu laikā sākti 106 kriminālprocesi.

Arī sabiedriskās kārtības un drošības jomā pieaugusi policijas aktivitāte Rēzeknes iecirkņa apkalpojamā teritorijā un ar katru gadu konstatēto administratīvo pārkāpumu skaits pieaug. Kopā četru gadu laikā šajā apkaimē noformēti 8468 administratīvo pārkāpumu protokoli, neskaitot protokolus par satiksmes noteikumu pārkāpšanu.

Iespējams, ka kāda persona manipulē ar mediju, lai radītu neuzticību Rēzeknes iecirkņa darbam. Juris Pastars

Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars portālam "Delfi" uzsver, ka aiz visiem kriminālprocesiem un noformētajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem stāv reāli pie atbildības sauktas personas. Viņš norāda, ka šīs personas varētu būt ieinteresētas graut policijas prestižu un par faktiem izdarīt vienpusējus un reāliem faktiem neatbilstošus secinājumus un salikt kopā atgadījumus, kuriem nav viena cēloniskā sakara, lai panāktu sev izdevīgus secinājumus un radītu problēmu tur, kur tās īstenībā nav. "Šo apgalvojumu pierāda arī sasniegtie darba rezultāti Rēzeknes iecirknī, jo ar katru gadu policijas darbība ir aktīvāka un redzamāka un līdz ar to daudzām personām traucējoša," skaidro pārvaldes priekšnieks.

"Rēzeknes iecirkņa darbinieki strādā ar ļoti lielu darba slodzi, jo pēdējo četru gadu laikā nav bijis iespējams nokomplektēt visas štata vietas un bija brīži, kad nekomplekts bija vairāk nekā 15 darbinieku. Šobrīd policijas darbinieku personālsastāvs Rēzeknē ir atjaunojies, tas ir jauns, perspektīvs un ar lielu potenciālu nākotnē. Divu gadu laika Rēzeknes iecirkņa darbinieku skaits palielināts par sešiem darbiniekiem, Rēzeknes iecirknī tika veiktas strukturālas pārmaiņas, atrisinātas iekšējas problēmas, kuras traucēja darba optimizācijai un efektivitātei," policistu darbu Rēzeknē ieskicē Pastars.

Viņš arī neslēpj, ka artavu slodzes palielināšanai deva arī Rēzeknes pilsētas domes lēmums 2014. gada 1. jūlijā likvidēt pašvaldības policiju. Līdz ar šo lēmumu Rēzekne zaudēja 29 kārtības sargus. Ar mazu aizvainojumu Pastars piesauc arī mediju lomu informācijas atspoguļošanā. Piemērā ar pašvaldības policijas likvidāciju, viņš norāda, ka tā plaši tika atspoguļota medijos – no sākuma par galveno vadmotīvu izvirzot, ka tā Rēzeknē nav vajadzīga, bet pēc likvidācijas, ka tas bijis nepamatots lēmums.

Latgales pārvaldes priekšnieks gan uzsver, ka ne slodze, ne citi policijas darbu apgrūtinošie faktori nav arguments, lai pieļautu policijas darbinieku disciplinārpārkāpumus un citus likumpārkāpumus un Rēzeknes iecirknis stingri vēršas pret tiem un nekad nenoklusē kādus pārkāpumus, nelikumības vai neprofesionālu rīcību. Viņš uzsver, ka arī apkopojumā minētais noziegums, kad 2015. gada janvārī notika jaunietes slepkavība un policijas darbinieki, pārkāpjot dienesta pilnvaras, nenoformēja administratīvā pārkāpuma protokolu, atklāja un sabiedrībai darīja zināmu nekavējoties pati Rēzeknes iecirkņa vadība. "Ņemot vērā minēto, var izteikt minējumu, ka iespējams, kādam arī nepatīk Rēzeknes iecirkņa darba rezultāti narkotiku apkarošanas jomā un akcizēto preču nelikumīgās aprites apkarošanas jomā. Iespējams, ka kāda persona manipulē ar mediju, lai radītu neuzticību Rēzeknes iecirkņa darbam," savu nostāju pauž Pastars.

Vaicāts par apkopotajiem gadījumiem, Latgales pārvaldes priekšnieks uzsver, ka neviens no tiem nav savstarpēji saistīts un katra situācija bijusi individuāla. "Te nevar runāt par policijas darbinieku darba kontroles trūkumu vai viņu iespējamās pretlikumīgās darbības piesegšanu. Katrs minētais atgadījums tika atsevišķi izvērtēts, notika dienesta pārbaudes no toreizējā VP Iekšējā drošības biroja puses un pēc dienesta pārbaudes tika izdarīti secinājumi. Nevar salīdzināt atgadījumu 2013. gadā, kad Takaho, bēgot no policijas vajāšanas, kas tika sākta pēc policijas iniciatīvas vēl nemaz nezinot, ka Takaho ir veicis laupīšanu, avarēja un, izmantojot situāciju, piedraudēja ar ieroci un nolaupīja policijas darbiniekiem dienesta automašīnu un atgadījumu 2014. gadā, kad bijušais Rēzeknes iecirkņa priekšnieks Trofimovs paklupa savās mājās un ar savu personīgo ieroci sevi savainoja. Tās ir divas ļoti atšķirīgas situācijas," vērtē Pastars.

Arī pārējiem atgadījumiem Rēzeknes iecirkņa apkalpojamā teritorijā, kas minēti apkopojumā, nav vienas cēloniskās kopsakarības, pauž Latgales policijas priekšnieks. Viņš skaidro gan Kriminālpolicijas inspektors Grišins, gan darbinieki, kuri 2013. gadā pārkāpa dienesta pilnvaras, nenoformējot administratīvā pārkāpuma protokolu kolēģa nepilngadīgajam dēlam vairs nestrādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un visi saukti pie disciplināratbildības. Vienlaikus viņš uzsver, ka šo darbinieku rīcība un motīvi bijuši atšķirīgi un savstarpēji nesaistīti. Savukārt Takaho lietā minēto darbinieku darbībās dienesta pārbaudē policijas darbinieku vaina netika konstatēta, līdz ar to šo atgadījumu vispār nevar saistīt ar pārējiem trīs aprakstītajiem atgadījumiem, jo policijas darbinieki Tokaho lietā bija rīkojošies profesionāli, atbilstoši situācijai un pieļaujamajam riskam, skaidro Pastars.

Līdz ar to, viņaprāt, visi četri aprakstītie atgadījumi, kas notikuši četru gadu laikā, nav savstarpēji saistīti – tie pārsvarā neliecina par policijas darbinieku neprofesionālismu, bet par atsevišķu darbinieku pieļautām kļūdām, kurām nav sistemātiskuma, jo individuāli izvērtējot, situācijas ir dažādas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Iekšlietu ministrija Ints Ķuzis Lasāmgabali Rēzekne Rihards Kozlovskis Valsts policija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form