Foto: LETA
Ceturtdien Zemgales apgabaltiesā, turpinot skatīt Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanas lietu, apsūdzētajiem liecinot par vecākām Tukumā notikušām epizodēm, Pāvelam Hristoforidi aptrūkās skaidrojumu, kas pierādītu, ka liecības viņš sniedzis piespiedu kārtā. Viņš nezināja skaidrojumu detaļām, par kurām cietušie izmeklētājiem nav stāstījuši.

Tiesas sēdē ceturtdien apsūdzētie Deniss un Pāvels Hristoforidi un Edgars Paruškins turpināja liecināt par vecākām apsūdzību epizodēm, kas notikušas Tukumā. Pāvels uzturēja savu atteikšanos no agrākās vaļsirdīgās atzīšanās, paužot, ka tā nav bijusi vaļsirdīga, bet gan izspiesta, izmeklētājiem viņu ietekmējot gan fiziski, gan morāli, pielietojot gan draudus, gan solījumus atvieglot apsūdzību.

Ceturtdien apsūdzētie liecināja par Tukumā notikušās bižutērijas tirgotāja nolaupīšanas un aplaupīšanas epizodi un par kāda mājokļa apzagšanu, kamēr tā saimnieki bija viesībās pie P.Hristoforidi paziņas. Tiesā arī tika nolasītas Pāvela pirmstiesas izmeklēšanas gaitā sniegtās liecības, kuras viņš tagad noliedz.

Tiesā iztaujājot P.Hristoforidi par neskaidrībām saistībā ar apgalvojumu, ka viņa atzīšanos pirmstiesas izmeklēšanas laikā sacerējuši izmeklētāji, Pāvels nespēja precīzi izskaidrot atsevišķas šo epizožu detaļas.

Vaicāts, kā izmeklētāji varēja zināt, ka pirms zeltlietu tirgotāja aplaupīšanas bižutēriju sievai no viņa iegādājies brālis Deniss, Pāvels skaidroja, ka par to uzzināja no sarunām ar brāli.

Uz cietušā jautājumu, kā Pāvels nozieguma vietas konfrontācijā spējis aprakstīt uzbrucēju mašīnas apstāšanos un izkritušās cietušā somiņas savākšanu, ja viņš pats par tās atrašanu izmeklētājiem nav stāstījis, P.Hristoforidi atbildēja, ka tāda notikumu gaita bija izsecināma, spriežot pēc bankas karšu nonākšanas pie laupītājiem, un to viņam aprakstījuši izmeklētāji.

Ar intuīciju un loģiskiem secinājumiem Pāvels izskaidroja, ka spējis aprakstīt nolaupītā vīrieša transportēšanas maršrutu un pieturas vietas, kā arī viņa pamešanas vietu, ko viņš pats, būdams ar maisu galvā, nav redzējis un nav izmeklētājiem stāstījis.

Iepriekšējās atzīšanās laikā Pāvels izmeklētājiem esot paudis, ka privātmājas apzagšanu organizējis Deniss, jo no kolēģa - bijušā eksperta Valsts policijas Tukuma iecirknī - padzirdējis, ka mājas saimniekam esot ap 50 000 naudas vienību, par kuru valūtu gan neesot bijis skaidrības, un ka mājas saimnieki ielūgti viesībās pie šā bijušā eksperta - cietušo un apsūdzēto kopīga paziņas. Viesību laikā paziņa nosūtījis Pāvelam īsziņu, kas apliecinājusi, ka mājas saimnieki ieradušies viesībās, kas bijis signāls zādzības sākšanai. Pāvels uzmanījis apkārtni un atradies pie mašīnas, kamēr tukšajā mājoklī devušies Deniss ar Paruškinu, iepriekš atzinās apsūdzētais.

Uz tiesas jautājumu, no kurienes Pāvels dabūja zināt, ka viņam it kā piespiedu atzīšanās laikā būtu jāpiemin šis kopīgais paziņa un ka paziņa informējis par 50 tūkstošiem, apsūdzētais atbildēja, ka to īsti nezinot un ka, iespējams, to bija izdibinājuši izmeklētāji. "Neatceros, kāpēc nosaucu 50 000 eiro," sacīja Pāvels, skaidrojot, kāpēc nosaucis apjomīgo naudas summu, kura pirmstiesas izmeklēšanā pirms viņa liecības nav figurējusi.

Viņš arī nespēja izskaidrot, kā izmeklētāji, "sacerot" viņa atzīšanos, iepriekš varēja zināt, ka paziņa un viesību rīkotājs viņam sūtījis īsziņu, un kāpēc tieši viņa persona bija jāiesaista šajā epizodē.

Tiesa no lietas materiāliem Pāvelam izskaidroja, ka apzagtās mājas epizodē sākotnēji policijas rīcībā bijusi tikai aptuvena informācija par nozagto mantu apjomu, kuru cietušais minējis sākotnējā iesniegumā un vēl nebija precizējis zaudējumus. Savukārt par pilnu un detalizētu nozagto vērtību aprakstu cietušais nopratināts tikai pēc tam, kad jau bija liecinājis Pāvels.

Uz tiesas jautājumu, kā Pāvels atzīšanās liecībā varēja sniegt diezgan detalizētu nozagto mantu aprakstu laikā, kad cietušais tādu policijai vēl nebija sniedzis, apsūdzētais atbildēja: "Nezinu."

Viņš piemetināja, ka parakstījis šīs piespiedu atzīšanās, tās pārlasot diezgan pavirši. "Liecības nebija sastādītas manā klātbūtnē," tiesā sacīja Pāvels.

P.Hristoforidi, atbildot uz advokāta jautājumiem, precizēja, ka sists un fiziski viņš iespaidots tikai tad, kad atradās Jēkabpils iecirknī, savukārt Rīgā izmeklētāji viņu iespaidojuši tikai ar draudiem vai solījumiem. Un, prokurorei uzrādot pilno apsūdzību, viņš konstatējis, ka solījumi neesot piepildījušies, bet mīkstāka soda vietā draudot vēl bargāks, tāpēc atteicies no sākotnējās atzīšanās.

Pēc prokurores Vidas Kravcovas pieprasījuma Valsts policijas Iekšējās drošības birojs veicis izmeklēšanu saistībā ar P.Hristoforidi sūdzībām. Tiesa lems par iekšējās izmeklēšanas rezultātu pievienošanu šai lietai.

Pēc lietas materiāliem, visas sākotnēji vaļsirdīgās atzīšanās vecāku noziegumu epizodēs, pēc P.Hristofori teiktā, piespiedu kārtā viņš veicis vēl Jēkabpils iecirknī 2011.gada 26.janvārī - jau nākamajā dienā pēc aizturēšanas par spēļu zāles aplaupīšanu.

Šo lietu tiesa turpinās skatīt 28.martā plkst.10, uzzināja tiesas sēdē.

Ceturtdien Zemgales apgabaltiesa turpināja iztiesāt krimināllietu, kurā par bruņotu laupīšanas uzbrukumu spēļu zālei "Fēnikss" Jēkabpilī 2011.gada janvārī apsūdzētas piecas personas un vēl divas - par šīs grupas dalībnieku agrākiem noziegumiem.

Vakar tiesas sēdē Pāvels Hristoforidi pauda nožēlu, ka Edgars Paruškins aizturēts viņa sākotnējās atzīšanās dēļ, jo sākotnējo atzīšanos izmeklētāji no viņa izspieduši ar morālu un fizisku iespaidošanu, draudiem un ar solījumiem mīkstināt sodu.

P.Hristoforidi noliedza dalību visās vecākajās epizodēs, liecinot, ka viņš, brālis Deniss Hristoforidi un Edgars Paruškins tajās nav piedalījušies, bet viņš iepriekš tajā visā atzinies, jo izmeklētāji viņu situši, iespaidojuši morāli, nav ļāvuši tikties ar advokātu un solījuši mīkstināt sodu gadījumā, ja viņš atzīsies.

Viņš sacīja, ka rīkojies muļķīgi un tā centies pasargāt sevi un brāli. Vaicāts, kāpēc viņš nosaucis arī Paruškinu, viņš skaidroja, ka viņi visi 2008.gadā bija aizdomās turamie par krāsošanas-špaktelēšanas aparāta zādzību Jūrmalā, par ko D.Hristoforidi un Paruškins bijuši aizturēti, un uz šo faktu esot norādījuši izmeklētāji.

Saskaņā ar apsūdzēto liecībām - viņi agrāk kopīgi neoficiāli piestrādājuši dažos celtniecības darbos un tā bijusi viņu vienīgā saistība.

Līdztekus brāļiem Hristoforidi arī apsūdzētais Edgars Paruškins tiesā pauda, ka ir apsūdzēts un apcietināts nepamatoti un ka viņa vienīgā saistība ar brāļiem Hristoforidi esot tāda, ka agrāk neoficiālos gadījuma darbos viņi kopā piestrādājuši celtniecībā, bet Deniss esot arī viņa bijušais skolasbiedrs.

Paruškins pastāstīja, ka apcietinājuma laikā viņam liegts sazināties ar ģimeni, lai varētu atsaukt atmiņā, kur viņš atradies pirms gandrīz trim gadiem. Viņa apsūdzība esot kļūda.

Iepriekš tiesā iztirzāja epizodi par kāda bižutērijas tirgotāja piekaušanu, nolaupīšanu un aplaupīšanu 2009.gada 9.februārī, nodarot viņam zaudējumus aptuveni 1500 latu apmērā, kā arī 2009.gada 13.augusta epizodi, kad aplaupīja uzņēmēja Ružas ģimeni pašu mājoklī, viņus piekaujot un sasienot, pēc tam draudot nogalināt un nolaupīt viņu mazgadīgo dēlu, tā izspiežot vēl 100 000 eiro un 2000 latu.

Tāpat iepriekš skatīja epizodi par mājokļa apzagšanu Tukumā 2010.gadā, naktī no 15.oktobra uz 16.oktobri, kad kāda privātmāja tika apzagta, kamēr tās saimnieki bija devušies uz viesībām, bērnus atstājot pie sievasmātes un māju atstājot tukšu.

Rezultātā ap plkst.5, atgriežoties mājās, viņi konstatēja izvandītu un apzagtu mājokli. Sākotnēji tika aplēsti zaudējumi 1846 latu apmērā, bet pēcāk saimnieks konstatējis arī atsevišķi noglabātas ievērojamas naudas pazušanu aptuveni 15 000 eiro (10 542 latu) apmērā. Uz šīm viesībām bijis aicināts arī P.Hristoforidi, taču neieradās ballītē, savukārt viesību saimnieks viņam nosūtījis īsziņu tad, kad ballītē ieradušies pēcāk apzagtā mājokļa saimnieki. Viņš to esot sūtījis ar nolūku iedrošināt Pāvelu izlemt, nākt uz ballīti vai nenākt, tiesā skaidroja liecinieks.

Kā iepriekš ziņots, lietā kopumā apsūdzētas septiņas personas, bet tieši par bruņoto laupīšanu Jēkabpilī apsūdzēti pieci vīrieši.

Lietas iztiesāšana Zemgales apgabaltiesā sākās 31.janvārī, turpinājās februāra sākumā, tāpat arī pēc šodienas sēdes plānoti turpinājumi 28. un 29.martā.

2011.gada 25.janvārī notikušajā Jēkabpils spēļu zāles laupīšanā apsūdzētie - Arvo Žagars, brāļi Deniss un Pāvels Hristoforidi, Leonīds Koņuhovs un Staņislavs Babelis - tiesā pavēstīja, ka atzīst vainu spēļu zāles aplaupīšanā, bet neatzīst vainu apšaudēs un policista nonāvēšanā tādā veidā, kā apsūdz prokurore Vida Kravcova.

Savukārt vecākās inkriminētajās zādzību, laupīšanu, izspiešanas un citu noziegumu epizodēs, kas veiktas no 2008.gada līdz 2010.gadam, brāļi Hristoforidi un šajās darbības apsūdzētais Edgars Paruškins savu vainu neatzina.

Vienā 2008.gada zādzības epizodē kopā ar brāļiem Hristoforidi un Paruškinu apsūdzētais Staņislavs Berkuls tiesai skaidroja, ka būtu gatavs atzīties nodarītajā, taču pauda nepieciešamību tiesas sēdē izvērtēt savāktos pierādījumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!