Foto: DELFI
Policistu pastrādāto noziegumu skaits nemazinās – pēdējo divu gadu laikā par policistu noziegumiem uzsākti 149 kriminālprocesi. Visbiežāk – par vardarbību jeb dienesta pilnvaru pārsniegšanu, neizpaužamu ziņu izpaušanu un zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielos apmēros, svētdien vēsta raidījums "de facto".

No Iekšējās drošības biroja (IDB) skatpunkta sliktākais pat varbūt nav tas, ka uz 7000 Valsts policijas personāla divos gados sākti 149 kriminālprocesi. Bet gan secinājums, ka policistu izdarīto noziegumu skaits nesamazinās. "Atkal jautājums par kontroli, atkal jautājums par to, cik godprātīgi tā ir darīta, vai vispār ir darīta? Un – kā ir reaģēts uz šādām situācijām, ja viņas iepriekš ir bijušas konstatētas?" saka Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks.

Raidījums atgādina, ka pēdējo mēnešu laikā gaismā nākuši vairāki likumsargu pastrādāti pārkāpumi. Piemēram, septembrī trīs policisti Rīgā aizturēti, jo organizējuši nelegālās preces piegādi tā sauktajām točkām. Divi policisti Latgalē – par kukuļa ņemšanu no ātrumu pārsnieguša autovadītāja. Policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersona – par to, ka ilgstoši pildījusi dienesta degvielu privātajos auto un, iespējams, arī taksometrā. Un aizturēts arī kāds policijas šoferis un arī Patruļpolicijas priekšnieks Vadims Juniks. Viņa atbildības joma ir ceļu policija, patruļpolicija un konvojēšana. Iepriekš Juniks vairākkārt bija apbalvots par labu darbu, tai skaitā ar Viestura ordeni. Tāpēc tieši par šo gadījumu policijas vadībai jo īpaši rūgta pēcgarša.

"Draņķīgi, draņķīgi, ļoti draņķīgi! Jo kā es jau teicu – es policijā strādāju pietiekoši ilgi un es arī šos cilvēkus es pazīstu personīgi un man tas bija ļoti nepatīkami apzināties. Bet nu – cik es zinu, tad notiek izmeklēšana un es jau ceru, ka viņi arī atbildēs uz šiem jautājumiem – kas un kā tas notikās un kāpēc. Un katrs mēs sapratīsim to. Bet pirmās sajūtas – kā jau teicu – draņķīgas," raidījumam atzīst Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Piemēram, tam, ka policisti, iespējams, zog degvielu, uzmanību jau agrāk ir pievērsusi Valsts kontrole (VK). 2011. gadā tā secināja, ka policijā nepietiekami kontrolē degvielas uzskaiti un ceļazīmju aizpildīšanu un ieteica to novērst. Pēc gada – 2012. gadā –, konstatēja, ka problēmas nav novērstas. Un vēl divus gadus vēlāk – 2014. gadā – atkal ziņoja, ka policijā transportlīdzekļi tiek izmantoti ne tikai dienesta vajadzībām.

"2014.gadā bija šī revīzija, kad mēs arī saņēmām. Tas mums bija tāds pirmais… Neteiksim pirmais, bet tāds nopietns izaicinājums tam, ka šī joma ir jāsakārto," saka Ķuzis. Toreiz pret četrām amatpersonām ierosina disciplinārlietas, kas gan beidzas vien ar aizrādījumu.

Policija arī izveidoja Nodrošinājuma pārvaldes Materiāli tehniskās un mantiskās apgādes biroja Transporta remonta apgādes un ekspluatācijas nodaļas Kontroles sektoru. Tā uzdevums – sekot, kā tiek izmantoti dienesta auto. Taču tik un tā pēc gada – 2015. gadā –, VK, izlases kārtībā pārbaudot, 17 % gadījumu konstatēja būtiskas nesakritības. Turklāt 46 % maršruta lapu un ceļazīmju nebija uzrādīti visi braucieni.

No nākamā pavasara 200 likumsargu automašīnas plānots aprīkot ar jaunu sistēmu, vēsta raidījums. "Fundamentālās izmaiņas – tas ir faktiski pilnībā pakļaut šo attālināto transporta līdzekli elektroniski. Par attālinātām darbībām – par degvielas uzpildi, par patēriņu, par nobraukumu un tamlīdzīgi. Un izveidot šo elektronisko ceļazīmi, kas faktiski iznāk ārā, kas nav jāpilda," saka Ķuzis.

Taču – ja policijas vadība uzskata, ka cilvēciskais faktors maksimāli jāizslēdz, kontrolējošās institūcijas saka gluži pretējo. "Pirms sākt domāt par dārgām izmaksām un dažādām iekārtām dārgām, ir daudz vienkāršākas un efektīvas metodes, ir vienkārši jāstrādā un jāmaina kolēģu attieksme pret iekšējiem darba pienākumiem. Lai visiem ir skaidrs, kāpēc tas vai cits darbinieks no rīta ierodas darbā, kas viņam ir jādara tur. Nevar būt situācija, kad priekšnieks nezina, ko dara padotie dienas garumā vai varbūt mēnešiem ilgi vai varbūt gadiem," raidījumam norādījis Mūrnieks.

"Jebkurā gadījumā kādā brīdī veidojas nu varbūt saskaitāmo skaits, kas liek pilnīgi noteikti pieņemt kaut kādus lēmumus. Un no savas puses varu pateikt to, ka ar Valsts policijas priekšnieku esmu runājis un protams runāšu atkal. Jo tā situācija, protams, man ir nepieņemama," norādījis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Savukārt policijas priekšnieks Ķuzis sola vēlreiz iedziļināties problēmā, lai atklātu shēmu – kur tad īsti starp auto GPS datiem, maršrutu kartēm un ceļazīmēm policijai pazūd degviela pašu mājās: "Es esmu aiznākošā nedēļā arī jau paaicinājis tieši auto saimniecības pārstāvjus. Es gribētu saprast pilnībā šo mehānismu, kāds viņš darbojas Valsts policijā, jo skaidrs, ka starp šīm trim lietām kaut kas nav.''

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!