Piektdien, 8. februārī, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izsniedzis Saeimas deputātam Jurim Jurašam (JKP) lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, portālu "Delfi" informēja prokuratūrā.
Jurašs pie kriminālatbildības saukts par Krimināllikuma 94. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.
Likums par šādu pārkāpumu kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, norāda prokuratūrā.
Prokuratūrā arī atzīmē, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Jurašs iepriekš vēl nenolika deputāta mandātu.
Pēc Saeimas lēmuma izdot viņu kriminālvajāšanai, deputāta darbība parlamentā ir ierobežota. Saeimas kārtības rullis nosaka, ka tad, ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi. Šāds ierobežojums deputātam ir aktuāls līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.
Pirms vēl Saeima balsoja par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, viņš "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda pārliecību, ka tad, ja lieta nonāks līdz tiesai, spriedums būs viņam labvēlīgs. Arī Saeimā viņš pats balsoja "par" izdošanu kriminālvajāšanai.
Jurašs janvārī tika virzīts Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatam.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra iepriekš nosūtīja Saeimai dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Jurašu.
Saeima viņu kriminālvajāšanai izdeva 31. janvārī.
Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP).
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.
Kā ziņots, Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot.
Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju. Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša izteikumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja VDD, kas komentārus par šo lietu iepriekš nesniedza.
Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.