Ukrainas separātistus atbalstošās biedrības "GVD Baltija" aktīviste, izbijusī krievu valodas skolotāja Valentīna Muratova apgalvo, ka Drošības policija (DP) esot mēģinājusi viņu psiholoģiski ietekmēt, ievietojot viņu psihiatriskajā slimnīcā.
Muratova laikrakstam "Vesti" stāstījusi, ka arī pie viņas DP veikusi kratīšanu pēc tam, kad DP sākusi kriminālprocesu par personu vervēšanu Ukrainas separātistu rindām. Uz viņas dzīvokli Vecmīlgrāvī esot ieradušies lieli tiesībsargājošo iestāžu spēki, izvandījuši dzīvokli, esot pazudušas vērtslietas, bet beigās viņa esot aizvesta uz psihiatrisko slimnīcu.
Gan DP darbinieki, gan mediķi par Muratovu esot ņirgājušies, saukuši par alkoholiķi un prostitūtu. Vēlāk mediķi esot atmaiguši un apgalvojuši, ka uzbrūkoši esot rīkojušies DP uzdevumā. Par notikušo sieviete gan nevienam oficiālas sūdzības nav rakstījusi.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra pārstāve Silva Bendrāte, reaģējot uz apvainojumiem, atzinusi, ka sieviete slimnīcā ir bijusi, taču neviens no izteiktajiem pārmetumiem nav patiess. "Muratovu pie mums neatveda politisku vai represīvu motīvu dēļ," piebildusi slimnīcas pārstāve.
DP apliecināja, ka publikācijā minētajai personai ir piemērots liecinieces statuss DP lietvedībā esošā kriminālprocesā, kas saistīts ar vervēšanu teroristiskām darbībām, taču DP nekad nav psiholoģiski ietekmējusi vai nosūtījusi minēto kundzi uz psihiatrisko slimnīcu. No plašākiem komentāriem DP atturējās.
Kā ziņots, DP izmeklētajā kriminālprocesā par personu vervēšanu Ukrainas separātistiem figurē septiņas personas. Kriminālprocesā, kas sākts pēc Krimināllikuma panta "Par publisku aicinājumu uz terorismu un personu vervēšanu un apmācīšanu terora aktu veikšanai", figurē trīs ludzānieši, kuri pērn publiski izteikuši aicinājumu doties uz Ukrainas dienvidaustrumiem. Tāpat šajā kriminālprocesā procesuālais statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess, - piemērots krievu valodas referenduma organizētājam un prokrieviskajam aktīvistam Vladimiram Lindermanam.
Saistībā ar šo kriminālprocesu janvāra sākumā kratīšana tika veikta biedrības "GVD Baltija" dibinātāja Staņislava Bukaina un divu citu šīs biedrības biedru dzīvesvietās. Šai trijotnei lietā piemērots tāds pats statuss kā Lindermanam.
Bukains laikrakstam "Vesti" tolaik tika apgalvojis, ka drošībnieki viņu situši. Savukārt DP norādīja, ka, ierodoties veikt tiesas sankcionētu kratīšanu, DP amatpersonas saskārās ar Bukaina nepakļaušanos likumīgajām prasībām, tostarp nodot viņa rīcībā esošo ieroci. Lai novērstu riskus DP dzīvībai un veselībai, amatpersonas veica likuma paredzētās darbības, kā rezultātā Bukainam atņemts ierocis. Bukaina nepakļaušanās likumīgajām prasībām ir fiksēta arī kratīšanas protokolā, norādīja DP.
DP vienlaicīgi veic pārbaudi par to, ka Bukains kopā ar diviem citiem biedrības "GVD Baltija" biedriem ir sniedzis atbalstu nacionālboļševikam Benesam Aijo caur Igauniju un Somiju doties uz Krieviju ar mērķi nokļūt Austrumukrainā.
Aijo laikrakstam "Vesti" bija paziņojis, ka aizbēdzis no Latvijas un uz gadu noslēdzis līgumu ar pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" armiju, kuru Latvija uzskata par teroristisku organizāciju. Aijo prokuratūra uzrādījusi apsūdzību par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un drīzumā viņa lietu bija paredzējusi skatīt tiesa.
Biedrība "GVD Baltija" bija izcēlusies ar to, ka pērn Rīgas mikrorajonos sarīkojusi pasākumus, kuru laikā tika vākti ziedojumi "humānās palīdzības sniegšanai Donbasam".
