AFI

Tā dēvētās "Latvenergo" trīs miljonu krimināllietas daļā par afēras organizēšanu pēc vairāku gadu klusāka izmeklēšanas perioda prokuratūra patlaban savu darbu ir aktivizējusi - tiek pārbaudītas personas un fakti, kas tapuši zināmi šogad, pastāstīja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lai gan šajā lietā šogad formāli iestājas noilgums, jo noziegumi risinājušies 1997.gadā un saskaņā ar veco Kriminālkodeksu noilgums var iestāties pēc desmit gadiem, krimināllietā turpinās izmeklēšana, kas tieši pēdējā laikā kļuvusi aktīvāka. Pēc Adlera teiktā, atsevišķu personu šogad paustie paziņojumi un skatījums uz tā laika notikumiem licis no jauna atsākt procesa izmeklēšanu aktīvākā fāzē.

Virsprokurors gan neatklāja, kādas izmeklēšanas darbības un ar kādām personām tiek veiktas, taču rezultāts - vai nu lietas nodošana tiesai, vai izbeigšana - esot sagaidāms. "Mums ir jānoskaidro patiesība tik tālu, cik mēs to varam noskaidrot," uzsvēra Adlers.

Formāli likums gan paredzot, ka lietā iestājas noilgums un tā izbeidzama, taču šajā gadījumā pastāvot citi apstākļi, kas saistīti ar personu pārbaudi, tādēļ - kamēr visas izmeklēšanas darbības nav pabeigtas, ir priekšlaicīgi runāt par lietas izbeigšanu, skaidroja prokurors.

No "Latvenergo" trīs miljonu pamatlietas savulaik tika izdalīta atsevišķa krimināllieta par afēras organizēšanu, jo nebija iespējams atrast pierādījumus kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības, bet otra lietas daļa tika nosūtīta tiesai. Tiesā izskatāmās krimināllietas pamatā bija "Latvenergo" galvotais desmit miljonu latu kredīts, kuru "Banka Baltija" (BB) saņēma AS "Finanšu norēķinu centrs". Šī firma tika pasludināta par maksātnespējīgu, kredītu atdot nespēja, un "Latvenergo" kļuva par BB parādnieku.

BB 1997.gadā cedēja desmit miljonu latu parādu kompānijai IFCE. "Latvenergo" ar IFCE noslēdza izlīgumu, un pēc tā IFCE tika samaksāti astoņi miljoni latu, taču BB no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus latu. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas "pazuda" IFCE kontos.

Tiek uzskatīts, ka aiz IFCE patiesībā slēpās Latvijas valdošajām aprindām piederīgi cilvēki.

Bijušais Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks"), kurš 1997.gadā vadīja Latvijas Banku, tiesā paziņoja, ka notikušais ir afēra, kurā iesaistīta plaša organizēta noziedzīga grupa. Tās vidū ir personas ar politisku ietekmi un viņu padomnieki, bet uz apsūdzēto sola redzama tikai daļa šīs grupas, sacīja Repše.

Rīgas apgabaltiesa 2004.gada oktobrī noraidīja bijušajam uzņēmuma vadītājam Edgaram Birkānam, valdes locekļiem Kārlim Purnim un Ivaram Liuzinikam, kā arī advokātam Armantam Čapkēvičam izvirzītās apsūdzības. Lietu skatīja tiesnesis Aivars Kaparšmits.

Kā spriedumā toreiz atzina tiesa, neesot tikuši gūti pietiekami pierādījumi, ka apsūdzētie būtu veikuši noziedzīgas darbības, tādēļ visi atzīstami par nevainīgiem un ir attaisnojami. Pirmās instances tiesa arī noraidīja BB likvidatoru civilprasību piedzīt solidāri no tiesājamajiem 5,7 miljonus latu. Pret Kaparšmitu, saņemot pretenzijas par šādu spriedumu, tika uzsākta disciplinārlieta, un vēlāk Saeima viņu no amata atcēla.

Pēc tam lietu skatīja Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta, kura trīs šajā lietā apsūdzētos "Latvenergo" darbiniekus atzina par vainīgiem un atcēla minēto attaisnojošo Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Advokātu Čapkeviču attaisnoja arī AT.

Birkānu AT sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, vienlaikus atbrīvojot no reālas soda izciešanas, jo viņš sasniedzis 60 gadu vecumu, tādēļ piemērojams Amnestijas likums. Purnis tika sodīts ar naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā, bet Liuziniks - 25 minimālo mēnešalgu apmērā.

AT Senātā Krimināllietu tiesu palātas spriedumu pilnībā pārsūdzēja Adlers un bijušā uzņēmuma valdes locekļa Ivara Liuzinika advokāts Aivars Ludvigs.

Senāts, skatot lietu rakstveida procesā, tiesu palātas spriedumu atstāja spēkā, noraidot gan prokurora kasācijas protestu, gan advokāta kasācijas sūdzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form