Kā norādīts lēmumā, ar iesniegumu prokuratūrā vērsās bijušais "Peltes īpašumu" valdes loceklis Neils Dženings. Protestā tiek lūgts atcelt minēto lēmumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai.
Dženings lūdz lēmumu protestēt daļā, ar kuru tiesa atteicās izlemt jautājumu par Sprūda atcelšanu no "Peltes īpašumu" procesa, pirms tika izskatīts jautājums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) pasludināšanu un jauna administratora iecelšanu.
Jau ziņots, ka Sprūds janvāra sākumā ticis atcelts no "Peltes īpašumu" procesa, jo Latgales priekšpilsētas tiesa 8.janvārī nolēma izbeigt "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesu un sāka ĀTAP, apstiprinot arī ĀTAP plānu. Par administratoru šajā lietā tika iecelts Juris Ķesteris.
Iepriekš Maksātnespējas administrācijai (MNA) pastāvēja pamatotas šaubas par Sprūda objektivitāti maksātnespējīgo "Peltes īpašumu" procesā. Kā uzzināja MNA, administrācija, pamatojoties uz Maksātnespējas likumā noteikto kompetenci, veica sertificēta maksātnespējas procesa administratora Sprūda darbības pārbaudi maksātnespējīgo "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesā. Ar MNA 2014.gada 16.decembra lēmumu atzīts, ka attiecībā uz administratoru pastāv Maksātnespējas likuma 20.panta 1.daļas 7.punktā noteiktais ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesā - pastāv pamatotas šaubas par administratora objektivitāti.
Līdz ar to atzīts, ka administrators ir pārkāpis Maksātnespējas likuma 20.panta otro daļu, neinformējot par to tiesu un MNA. Attiecīgi administratoram tika uzlikts tiesiskais pienākums informēt tiesu par to, ka uz viņu attiecas Maksātnespējas likuma 20.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai maksātnespējīgā uzņēmuma maksātnespējas procesā.
"Ir" pērn oktobrī rakstīja, ka MNA un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) bija saņemti iesniegumi par Sprūda iespējamiem likuma pārkāpumiem un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu uzņēmuma "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesā. Tāpat žurnāls rakstīja, ka bijušais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis bija iesaistījies vairākus miljonus eiro vērtos darījumos, kas saistīti ar šā uzņēmuma vērtīgas zemes iztirgošanu Ķīšezera piekrastē. Kaut arī daļa no darījumiem veikta pēc Lūša kļūšanas par ministrijas parlamentāro sekretāru, viņa publiskajā deklarācijā nekas par to nebija lasāms.
"Peltes īpašumi" bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrēts uzņēmums "Velven Limited" lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljonu eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret "Peltes īpašumiem" cedēja Lūsim. Šī darījuma summa bija 3,2 miljoni eiro. Trīs nedēļas pēc cesijas līguma noslēgšanas administrators Sprūds atzina Lūša "Velven Limited" nodrošinātā kreditora prasījumu, turpinot darbu pie "Peltes īpašumu" zemes gabalu realizācijas.
Tāpat Sprūds nolēma neīstenot izsoli, bet gan pārdeva zemi AS "Sužu pussala". Tomēr par zemi "Sužu pussala" viņš nolēma samaksāt nevis ar naudas līdzekļiem, bet gan uzņemoties segt uzņēmuma parādu pret "Velven Limited", kurš savas prasījuma tiesības bija pārdevis Lūsim. Tādā veidā "Peltes īpašumu" parāds Lūsim tiek gandrīz pilnībā dzēsts, bet Lūša parādnieks tagad ir jaunais zemes īpašnieks "Sužu pussala".
Uzņēmumu reģistrā norādīts, ka "Sužu pussalas" valdē darbojas savulaik par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu notiesātā tiesnese Diāna Mašina, bet valdes priekšsēdētājs kopš 2013.gada ir jurists Oskars Ercens. Žurnāls esot pārliecinājies, ka Ķīšezera nekustamo īpašumu zemesgrāmatās ir notariāli apstiprināta izziņa, ka Sprūds pilnvaro Ercenu pārstāvēt viņu maksātnespējas procesos. Turklāt Ercens 2012.gadā vienlaikus sniedzis dokumentus gan kā "Peltes īpašumu" pilnvarotais pārstāvis, gan arī kā "Sužu pussalas" pārstāvis.
