Prokuratūra Stabiņu sauc pie kriminālatbildības par kukuļņemšanu
Foto: LETA

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors piektdien pieņēmis lēmumu par bijušās Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšnieces Ārijas Stabiņas saukšanu pie kriminālatbildības, portāls “Delfi” uzzināja prokuratūrā.

Viņa saukta pie kriminālatbildības pēc likuma pantiem par kukuļņemšanu un dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu, viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā, vai ja ar to nodarīts būtisks kaitējums pašvaldības interesēm un šāda nodarījuma organizēšanu, kā arī dienesta viltojumu un nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā.

Krimināllikums par kukuļņemšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem.

Par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu mantkārīgā nolūkā vai personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tā nodarīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, likums kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Kopsakarā ar šo pantu pie kriminālatbildības Stabiņa saukta arī par šāda nodarījuma organizēšanu.

Savukārt likuma pants par dienesta viltojumu - dokumenta viltošanu vai apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to mantkārīgā nolūkā izdarījusi valsts amatpersona, kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Likums par nepatiesu ziņu norādīšanu ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, kā sodu paredz piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana un izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jau vēstītsm, ka iepriekš korupcijā šajā lietā tika vainota Rīgas domes (RD) Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Stabiņa, kā arī Dzīvokļu pārvaldes Protokolu nodaļas vadītāja Ļena Paščenkova un privātpersona Tatjana Fjodorova.

KNAB maijā portālu "Delfi" informēja, ka prokuratūrai ir nosūtīts pērn septembrī uzsāktais kriminālprocess, kurā lūgts saukt pie kriminālatbildības RD Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersonu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar pašvaldības dzīvokļu īres tiesību piešķiršanu Rīgas pilsētā, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskajai personai par kukuļa došanu.

Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka RD Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar iesniegumu izskatīšanas organizēšanu un lēmumu pieņemšanu par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu. Atsevišķā lietvedībā izdalītajā kriminālprocesā aizdomās turētā amatpersona ir iesaistīta piecās iespējamo noziedzīgo nodarījumu epizodēs.

KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu pret amatpersonu par kukuļu pieņemšanu, par neizpaužamu ziņu izpaušanu, par dokumentu viltošanas organizēšanu un par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā par mantu lielā apmērā.

Pierādījumi dod pamatu KNAB pieņēmumam, ka kāda juridiskā persona par darbību veikšanu tās interesēs devusi kukuļus RD amatpersonai, izmantojot starpniekus. Pret šo juridisko KNAB izmeklētājs uzsācis procesu un ierosina piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli par kukuļa došanu.

Lai saprātīgos termiņos panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kā arī pērn septembrī ierosinātās lietas lielā apjoma dēļ, KNAB izmeklētājs ierosināja un Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors krimināllietu sadalīja.

Šobrīd KNAB lietvedībā turpinās kriminālprocess pret pārējām aizdomās turētajām personām par iespējamo iesaistīšanos vairāk nekā 20 noziedzīgo nodarījumu epizodēs. Visām aizdomās turētajām personām noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Tags

Ārija Stabiņa Ģenerālprokuratūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form