Prokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs par kukuļa naudu iegādājies īpašumu Jūrmalā
Foto: LETA

Valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka kukuļņemšanā un arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētais Latvijas bankas prezidents kukuļa naudu izmantojis īpašuma iegādei Jūrmalā, slēpjoties aiz krimināllietā līdzapsūdzētā uzņēmēja Māra Martinsona firmas “MM investīcijas”, svētdien ziņo raidījums "Nekā Personīga".

Jau ziņots, ka sākumā prokurore Viorika Jirgena Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Viens no akcionāriem bija vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro. Prokuratūras ieskatā Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro.

Savukārt maija beigās apsūdzība tika papildināta, jo procesa virzītājs uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. 24. maijā Jirgena pieņēma jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminējot arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

"Nekā Personīga" noskaidrojis, ka kukuļa nauda izmantota īpašuma iegādei Jūrmalā, un Rimšēvičs ir slēpts tā īpašnieks. Rimšēvičs savukārt raidījumam to noliedzis, bet viņa aizstāvji apgalvo, ka prokuratūra balstās uz viltotiem dokumentiem, neesot pierādīta ne kukuļa došana, ne ietekme uz FKTK lēmumiem, tāpēc lieta esot jāizbeidz.

Raidījums skaidro, ka KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz desmit gadus seniem notikumiem, kad "Trasta komercbankā" notika pārbaudes, un akcionāri aktīvi cīnījās ar uzraugiem, lai netiktu anulēta bankas licence. Prokuratūra uzskata, ka baņķieri Igors Buimisters un Viktors Ziemelis uzrunājuši Rimšēviču, lai viņš izmanto savu ietekmi FKTK un palīdz atbilžu gatavošanā uzraugiem, ziņo raidījums.

Apsūdzībā teikts, ka Rimšēvičs piekritis Buimistera piedāvājumam braukt 2010. gada augustā uz desmit dienām kopīgi makšķerēt uz Kamčatku. Prokuratūra uzskata, ka gan aviobiļetes, gan ar makšķerēšanu saistītos izdevumus, gan uzturēšanos VIP zālē lidostā Maskavā Rimšēvičam apmaksājis Buimisters. Kopējās brauciena izmaksas ir vairāk nekā septiņi tūkstoši eiro.

Otrā apsūdzības epizode Ilmāram Rimšēvičam saistīta ar tās pašas "Trasta komercbankas" akcionāru maksātu kukuli, no kura prokuratūras ieskatā Rimšēvičs saņēmis pusi jeb 250 tūkstošus. Maksāšana notikusi ar uzņēmēja Martinsona starpniecību, jo "Trasta komercbanka" kreditējusi Martinsonam agrāk piederošo ātro kredītu firmu “4Finance”. Martinsona ideja bijusi iepazīstināt Rimšēviču ar vēl vienu bankas akcionāru Viktoru Ziemeli, kurš nodevis naudu Rimšēvičam.

Kukulis dots pa daļām gan Vecrīgas klubā “Churchill Club”, gan atpūtas kompleksā “Taureņi”. Naudu Ziemelis devis Rimšēvičam tieši un arī ar Martinsona starpniecību. Vismaz trīs “Taureņu” pirtī KNAB slepeni ierakstītajās sarunās Martinsons, Rimšēvičs, Ziemelis apspriežas, ziņo raidījums.

Pēc šo sarunu uzrādīšanas apsūdzētajiem parādījās cita aizstāvības versija. “Taureņu” pirtī aktīvi tiekot spriests nevis par kukuļiem, bet par īpašuma Jūrmalā, Baznīcas ielā 2 attīstīšanu, norāda "Nekā Personīga". Puses plānojušas, cik katram šajā projektā pie pašas jūras piederēs daļas, cik daudz naudas tajā vajadzēs ieguldīt un kā tur taps daudzdzīvokļu apbūve.

Pats Rimšēvičs tagad stāstot, ka neesot bijis drošs, ka viņu pārvēlēs amatā trešajam termiņam, tāpēc plānojis strādāt pie Martinsona un pusgadu iepriekš pirtī sprieduši par kopīgu projektu. Raidījums gan uzsver, ka uzreiz pēc aizturēšanas, kad Rimšēvičam vēl nebija zināms, ka pirts sarunas noklausītas, viņš apgalvojis, ka Martinsonu zina tikai pēc vārda, un abiem nekādu kopīgu darījumu neesot bijis.

Raidījums arī norāda, ka Baznīcas ielas 2 Dubultos īpašuma daļas 2012. gada nogalē kāds Juris Apeinis pārdevis tobrīd Martinsonam 100% piederošajam uzņēmumam “MM Investīcijas”. Pieredzējušais uzņēmējs no ēdināšanas biznesa Apeinis ir labs Rimšēviča draugs. Raidījums pieļauj, ka, iespējams, tikai tiesā atklāsies, kāpēc īpašumu tik ienesīgā vietā Apeinis pārdevis. Prokuratūra uzskata, ka 250 000 eiro kukuļos ņemto naudu Martinsons un Rimšēvičs legalizējuši, iegādājoties daļu īpašuma Baznīcas ielā. Rimšēvičs savas daļas oficiāli neuzrāda un slēpjas aiz Martinsona.

Patlaban oficiāli “MM investīcijām” piederošajām daļām Baznīcas ielā prokurore Jirgena uzlikusi arestu. Pārdod, dāvināt savus īpašumus Jūrmalā, Jūrkalnē un Baltezerā nevar arī Rimšēvičs. Jau ziņots, ka portālā "ss.lv" bija ievietots sludinājums, ka tiek izīrēta Rimšēviča trīs stāvu privātmāja Langstiņos.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ilmārs Rimšēvičs KNAB Latvijas Banka Trasta komercbanka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form