12. janvārī pieņemts lēmums par lietas nosūtīšanu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai.
Pārbaudot krimināllietas materiālus, konstatēts, ka, nododot lietu tiesai, nav izpildīts Kriminālprocesa likuma 486. panta pirmās daļas 4. punkta prasības. Minētā norma paredz, ka pēc krimināllietas saņemšanas tiesā ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pārbauda, vai apsūdzētajam bija nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem.
Pirmdien lieta nosūtīta vēlreiz uz tiesu. Tagad tiesa vērtēs, vai trūkumi ir novērsti un ir iespējams nozīmēt lietas izskatīšanu, skaidroja tiesā.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra janvāra sākumā nodeva minēto lietu iztiesāšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Broka apsūdzēta pēc Krimināllikuma panta par kukuļņemšanu, Rāvis – par kukuļdošanu un par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu, bet Millers – par kukuļa nodošanas atbalstīšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) līdz ar minēto trijotni rosināja Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt vēl kādu privātpersonu par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka skaidroja, ka pret šo personu kriminālprocess tika izdalīts, jo nodarījums nebija saistīts ar kukuļošanu.
Šai personai prokurors piemērojis 3010 eiro sodu.
KNAB kriminālprocesu pret Broku un uzņēmējiem sāka 2018. gada 22. maijā. Viņi visi arī tika aizturēti. KNAB 2019. gada jūlijā no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā viņus atbrīvoja.
KNAB iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuli – 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.
Iepriekš ziņots, ka iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB papildus konstatēja, ka kukuļa piedāvājumā iesaistītais uzņēmējs un cita fiziska persona glabājuši stratēģiskās nozīmes ierīces, kas paredzēta radiosignālu detektēšanai, kā arī audioinformācijas ieguvei slēptā veidā. Šāda veida ierīces fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.
Millers iepriekš sacīja, ka neuzskata sevi par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās. Sniegt plašāku komentāru Millers nevēlējās.
Arī Broka iepriekš sacīja, ka absolūti neatzīst sev izvirzītās apsūdzības, kā arī akcentēja, ka vienmēr tās uzskatījusi par nepamatotām. Viņasprāt, ir sajauktas kopā divas dažādas lietas, proti, tas, ko viņa darīja kā Latvijas Biatlona federācijas vadītāja, uzrunājot visus iespējamos uzņēmējus, atbilstoši Sporta likumam, atbalstīt sportistu sagatavošanu Pasaules čempionātiem un dažādām būtiskām sacensībām.
Viņa uzsvēra, ka tādu kārtību paredz Sporta likums, un tā darbojas visas sporta federācijas, aicinot uzņēmējus ziedot.
Vienlaikus Broka minēja, ka viņa ir dokumentāli esot pierādījusi, ka šīs apsūdzības ir nepatiesas, un nevienu santīmu no biatlonam ziedotās naudas viņa nav iztērējusi personīgām vajadzībām. "Es nekādu atlīdzību par saviem darba pienākumiem neesmu guvusi, es pildīju sabiedrisko darbu," teica Broka, vienlaikus akcentējot, ka tika veikta revīzija, kurā noskaidrots, ka biatlonam saziedotā nauda arī iztērēta pieļaujamajiem mērķiem, proti, sportistu sagatavošanai.
Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA "Roadeks", kurš pastarpināti piederēja arī Rāvim, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību.
Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts 2018. gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.
Broka ir pasniedzēja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.
Rāvis līdz 2019. gada vasarai bija līdzīpašnieks un patiesais labuma guvējs būvniecības un ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" uzņēmumos "Skonto būve", "Skonto Prefab", "Skonto Plan", kā arī virknē citu uzņēmumu.
Patlaban Rāvis ir būvkonstrukciju ražošanas uzņēmuma SIA "Skonto Concrete Cladding" 80,03% kapitāldaļu īpašnieks, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmuma SIA "Jaunattīstības projekti" 84,99% kapitāldaļu īpašnieks, mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Babbord" 47,86% kapitāldaļu īpašnieks un valdes loceklis būvniecības un nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumā SIA "Forta Modular".
Millers savulaik bijis "Skonto būve" un "Skonto Plan" līdzīpašnieks, līdz 2019. gada jūlija beigām bija arī "Skonto būves" padomes loceklis.
