Foto: LETA
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai prokuratūrai 18. janvārī nosūtījusi atpakaļ krimināllietu, kurā par nacionālā naida kurināšanu, pretvalstisku darbību, kā arī par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā apsūdzēts prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko.

Portāls "Delfi" tiesā noskaidroja, ka lieta no prokuratūras tiesā saņemta 16. janvārī, bet 18. janvārī tā nosūtīta atpakaļ prokuratūrai trūkumu novēršanai.

Neminot personas vārdu, Ģenerālprokuratūrā portālu "Delfi" informēja, ka 15. janvārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors nosūtījis tiesai izskatīšanai pēc būtības krimināllietu, kurā persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 78. panta 2. daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, pēc Krimināllikuma 80. panta 1. daļas par pret Latviju vērstu darbību un pēc Krimināllikuma 81.1 panta par palīdzību ārvalstij pret Latvijas vērstā darbībā.

Saskaņā ar apsūdzību personai inkriminētās darbības galvenokārt izpaudušās kā publikācijas internetā, kurās viņš kurina nacionālo naidu un nomelno valsti.

Lieta nodota izskatīšanai Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka prokuratūra iepriekš pieņēmusi lēmumu par kriminālvajāšanas sākšanu pēc trīs Krimināllikuma pantiem, proti, par nacionālā naida izraisīšanu, par darbību, kas vērsta pret Latviju un par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.

Pērn Valsts drošības dienests (VDD) paziņoja, ka 4. aprīlī sāktajā kriminālprocesā noskaidrots, ka persona ilgstoši veikusi darbības nolūkā kaitēt Latvijas valstij un palīdzēt ārvalstij vērsties pret Latvijas valsts drošību. Ārvalsts nosaukums netika atklāts.

Tāpat kriminālprocesa laikā noskaidrots, ka persona ilgstoši, izmantojot automatizētās datu apstrādes sistēmas palīdzību, ir īstenojusi darbības, kuras vērstas uz nacionālā un etniskā naida vai nesaticības veicināšanu un izraisīšanu starp Latvijas sabiedrībā pastāvošajām dažādajām nacionālajām grupām.

Sākotnēji tiesa aizturētajam Gapoņenko kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, taču vēlāk tika atbrīvots pret mazāk ierobežojošiem drošības līdzekļiem.

Gapoņenko šī nav vienīgā krimināllieta. Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2018. gadā sāka skatīt krimināllietu, kurā Gapoņenko apsūdzēts saistībā ar nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Šajā krimināllietā, prokuratūras ieskatā, apsūdzētais 2015. gada 27. februāra vakarā sociālajā tīklā "Facebook", izmantojot savu izveidoto profilu, tīši publicēja rakstveida izteikumus, apzinoties, ka to saturs ir vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret latviešu, lietuviešu un igauņu tautības pārstāvjiem.

VDD 2017. gada darbības pārskatā teikts, ka Gapoņenko darbība 2017. gadā tika pakārtota Krievijas organizāciju piešķirto grantu finansējuma apgūšanai. Tā bija haotiska un klaji subjektīva, paužot viedokļus Krievijas plašsaziņas līdzekļiem un radot publikācijas, kas balstījās uz nepatiesiem vai pretrunīgiem "faktiem", līdz ar to bija vērojami citu Krievijas tautiešu Latvijā centieni norobežoties no viņa aktivitātēm.

Tāpat drošības dienests savā pārskatā minējis, ka Krievijas vēsturiskās izpratnes izplatīšanas jomā publiski redzamākās aktivitātes tika pakārtotas tā dēvētās "uzvaras dienas" svinībām 9. maijā. Krievijas tautiešu politikas aktīviste Margarita Dragiļe kopā ar līdzgaitniekiem Gapoņenko un Elizabeti Krivcovu 9. maijā Rīgā organizēja Krievijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanas vienu no centrālajiem pasākumiem "Nemirstīgo pulks", kas ārpus Krievijas robežām plaši pārņemts kā ideoloģisks Krievijas humanitārās ietekmes līdzeklis.

Paralēli praktiskām Krievijas humanitārās ietekmes aktivitātēm Krievijas tautieši labprāt iesaistījās arī pret Latviju vērstās Krievijas informatīvajās kampaņās. VDD vērtējumā visbiežāk dezinformāciju izplatīja tieši Gapoņenko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!