Foto: F64

Prokurori pirmdien tiesā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā iesnieguši Dānijas specdienestu noklausītas sarunas starp apsūdzētajiem, kurās, pēc prokuratūras domām, apstiprinās Lemberga īpašumtiesības atsevišķās komercsabiedrībās.

Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka aizsaulē aizgājis vēl viens šīs krimināllietas liecinieks - Juris Šķibelis.

Prokurors Juris Juriss aģentūrai LETA pastāstīja, ka sarunas starp apsūdzētajiem Ansi Sormuli, Aivaru Lembergu un Anriju Lembergu ierakstītas 2005.gadā kādā Kopenhāgenas viesnīcā. Sarunās esot dzirdami arī Gints Laiviņš-Laivenieks, Rudolfs Meroni un citas personas.

Prokurors domā, ka sarunu ieraksti apstiprina pirmstiesas izmeklēšanas laikā veikto vairāku personu liecību patiesumu, kuras liecinājušas par Aivaram Lembergam piederošajām īpašumtiesībām un to daļām gan Latvijas komercsabiedrībās, gan ārvalstu komercsabiedrībās. Vienlaikus šie audioieraksti apliecinot tiesā sniegto liecību patiesumu, ir pārliecināts prokurors.

"Kā tiesa vērtēs šos pierādījumus, mēs nezinām. Mūsu ieskatā, tā ir pirmā reize, kad dzirdams, kā pats apsūdzētais Aivars Lembergs apstiprina savu īpašumtiesību daļu atsevišķās komercsabiedrībās, ko viņš līdz šim vienmēr ir noliedzis. Tiek runāts, piemēram, par "Ventbunkeru", "Latvijas naftas tranzītu", "Ostas floti". Šie pierādījumi arī apstiprina, ka Lemberga bērni ir iesaistīti šajās struktūrās. Vienlaikus šajās audiosarunās ir dzirdams un saprotams, ka faktiski Aivars Lembergs kopā ar citu apsūdzēto Ansi Sormuli jau no paša sākuma zinājuši par naudas atmazgāšanas shēmu un paši to ir konstruējuši, piedāvājuši un apsprieduši," klāstīja prokurors.

Prokurors Juriss šīm sarunām piešķir papildu pierādījumu nozīmi, jo šie ieraksti apstiprinot liecinieku sniegtās liecības un dokumentus. "Ja līdz šim cilvēki ir liecinājuši un teikuši, ka Lembergam un viņa bērniem kaut kas tur pieder kādā kompānijā, un mēs to redzam arī no dokumentiem, tad šeit ir audiosaruna, kurā pats Lembergs par to spriež. Tas ir būtiski. Viņa advokāti bija samērā uzbrūkoši pret, piemēram, Jāni Blažēviču un cerēja sagraut viņa teikto, ka kādreiz viņš būtu kaut ko pārdevis Aivaram Lembergam saistībā ar "Ventbunkeru", bet šajās sarunās Lembergs pats apspriež, par kādām summām viņš gatavojas pirkt no Jāņa Blažēviča ""Ventbunkera" daļu". Runāts bija par 50 miljoniem," norādīja Juriss.

Sarunās atklājoties vēl kāda nianse, proti, Aivars Lembergs esot sazvanījies ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti (TP), kas, pēc prokuratūras domām, atspoguļojot Lemberga ietekmi. "Tas ir viens no pierādījumu kopumiem par viņa ietekmi ekonomiski politiskajās norisēs Latvijā, kas faktiski apliecina viņa iespējas ietekmēt tajā laikā nozīmīgu uzņēmējdarbību. Piemēram, viņš runā par politisko partiju finansējumu ar premjeru - tas tomēr kaut ko liecina," uzsvēra Juriss.

Sarunas ierakstījis specdienests Dānijā, savukārt sadarbību organizējis Satversmes aizsardzības birojs. Sankciju sarunām devusi Augstākā tiesa.

Lai arī sarunas ierakstītas 2005.gadā, Juriss noliedza, ka to celšana gaismā būtu jauna prokuratūras taktika. "Nav nekādas saistības ar taktiku - mēs būtu tās snieguši jo ātrāk, jo labāk. Ņemot vērā, ka to izpildījuši ārvalstu dienesti, ir noteikta procedūra. Bez viņu atļaujas mēs nedrīkstam neko realizēt. Mēs gaidījām šo brīdi, kad viņi atļaus. Par sarunām uzzinājām tikai pagājušā gada vasarā un pat līdz šim gadam risinājām jautājumu par sarunu tiesiskumu, proti, vai Dānijas partnerdienests vispār piekrīt tās nodot mums," norādīja Juriss.

Vaicāts, vai arī turpmāk krimināllietā prokuratūra sagādās negaidītus pierādījumus, Juriss atbildēja - lai arī lieta atrodas tiesā, prokuratūra "neguļ" un aktīvi seko līdzi Lemberga darbībām. "Tas jau ir mūsu darbs - mēs nevaram tagad vairākus gadus, kamēr notiek tiesvedība, pilnīgi neskatīties, kas notiek, kaut vai tāpēc, ka mums jākontrolē drošības līdzekļa nosacījumu izpilde," uzsvēra prokurors.

Tiesai tagad jāuzklausa viedokļi par šiem pierādījumiem un tad jālemj, vai audioierakstus pievienot lietas materiāliem. Ekspertu atzinums par audioierakstiem vien esot uz 150 lapām. Šodien paredzētā tiesas sēde atcelta, jo saslimis tiesnesis. Pagaidām nav zināms, kad paredzēta nākamā tiesas sēde.

Oficiāla apstiprinājuma prokuratūrai vēl nav, taču no Lemberga aizstāvjiem vakar tiesā izskanējusi informācija, ka viens no lieciniekiem Juris Šķibelis esot miris. Juriss stāstīja, ka Šķibelis ir viens no cilvēkiem, kas savulaik liecinājis pret apsūdzēto Ansi Sormuli. Šķibelis savulaik bijis AS "Naftas parks" vadītājs, bet nu jau bija pensionārs. "Viņš bija viens no lieciniekiem, kas liecināja par to, kā savā laikā Ansis Sormulis Aivara Lemberga uzdevumā prettiesiski pieprasīja kukuļa veidā atdāvināt viena uzņēmuma akcijas," teica prokurors.

Prokurors nedomā, ka Šķibeļa aiziešana aizsaulē negatīvi ietekmēs lietu un apsūdzības uzturēšanu, jo prokuratūra jau pirmstiesas izmeklēšanā šo personu vairākkārt pratinājusi, lai nodrošinātos ar nepieciešamajiem pierādījumiem.

Pēdējos gados mūžībā aizgājuši vairāki liecinieki - 2009.gada februārī mira 1944.gadā dzimušais uzņēmējs Krists Skuja, bet 2009.gada oktobrī mūžībā aizgāja 55 gadus vecais Ventspils uzņēmējs Laimonis Junkers.

Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Līdzās Ventspils mēram uz apsūdzēto sola sēdies arī viņa dēls Anrijs Lembergs un Ventspils tranzītbiznesa menedžeris Ansis Sormulis. Visi trīs norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.

Iepriekš lietu kopš 2009.gada 16.februāra izskatīja Geimans ar tiesu piesēdētājiem, bet tiesu piesēdētāju institūts no 2009.gada 1.jūlija tika likvidēts un toreizējais tiesas sastāvs līdz sprieduma taisīšanai netika.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!