CREATOR: gd-jpeg v1.0 (using IJG JPEG v62), quality = 90  Foto: DELFI.LT
Foto: DELFI

Lietuvas apelācijas tiesas lēmumam pārkvalificēt 1991. gadā notikušā Medininku robežkontroles punkta slaktiņa dalībnieka, bijušā Rīgas omonieša Konstantīna Mihailova jeb Konstantīna Ņikuļina noziedzīgās darbības par noziegumu pret cilvēci ir svarīga nozīme, jo tiesa atzinusi, ka noziegums izdarīts politisku motīvu dēļ, uzskata Lietuvas Ģenerālprokuratūras prokurors Sauļus Versecks.

Pēc viņa teiktā, šis tiesas atzinums var ietekmēt arī citu ar tā laika notikumiem saistītu lietu izskatīšanu.

Kā ziņots, apelācijas tiesa pirmdien atzina par pamatotu mūža ieslodzījumu, kas Mihailovam piespriests par dalību Medininku slaktiņā. Līdz ar to šis spriedums stājies spēkā. Tiesa arī apmierināja Ģenerālprokuratūras prasību pārkvalificēt Mihailova noziedzīgās darbības no slepkavības ar iepriekšēju nodomu uz noziegumu pret cilvēci.

1991. gada 31. jūlija naktī omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki - Mindaugs Balavaks, Antans Musteiķis, Jozs Janonis, Aļģimants Jozaks, Aļģirds Kazlausks, Staņislovs Orlavičs un Ričards Rabavičs. Izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns.

Kā norādījis Versecks, tiesa atzinusi, ka šis slaktiņš nebija nejaušs uzbrukums kriminālu iemeslu dēļ - to rīkojuši omonieši, pildot pavēles, lai tādējādi mēģinātu iebiedēt Lietuvas iedzīvotājus un varas pārstāvjus un panākt, ka viņi atsakās no gadu pirms tam pasludinātās neatkarības un piekrīt atgriezties PSRS sastāvā.

Prokurors uzskata, ka šis apelācijas tiesas lēmums ietekmēs citas ar toreizējiem notikumiem saistītas lietas, kas šobrīd vēl tiek izskatītas.

Viļņas apgabala tiesa izskata lietu par 1991. gada 13. janvāra traģēdiju, kad mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki.

Tiek izskatīta arī lieta par citu omoniešu, Mihailova līdzgaitnieku, dalību Medininku slaktiņā.

Tikmēr Mihailova advokāts Arūns Marcinkevičs sacījis, ka gatavojas spriedumu pārsūdzēt Augstākajai tiesai.

Kā, pasludinot Apelācijas tiesas lēmumu, pirmdien norādīja tiesnesis Aloīzs Kruopis, notiesātais bijis to personu skaitā, kas izdarījušas vardarbīgus noziegumus pret astoņām Lietuvas amatpersonām, kuras saskaņā ar starptautisko tiesību normām uzskatāmas par civiliedzīvotājiem.

Tiesa atzinusi, ka Medininku asinspirts bija daļa no Padomju Savienības toreizējās politikas. Tā norādījusi, ka lietas materiāli liecina, ka Padomju Savienība pēc Lietuvas un Latvijas neatkarības atjaunošanas centās ar iebiedēšanu un teroru destabilizēt situāciju, turpināt okupāciju un panākt šo valstu atgriešanos savā sastāvā. Lietuvā kopš 1991.gada sākuma tika īstenota atklāta militārā agresija, mēģinot izprovocēt bruņotu konfliktu, nemierus. Sekmīgas provokācijas gadījumā tas būtu devis ieganstu gāzt šo valstu valdību, izmantot karaspēku, lai ieviestu Padomju Savienības prezidenta pārvaldi, un tādējādi turpināt okupāciju.

Pēc tiesneša teiktā, noziegums bijis rūpīgi izplānots un sagatavots, sācies pēkšņi un muitniekiem, kas nekādā veidā nav izturējušies provocējoši vai pretojušies, tēmēts galvā, apzināti gribot viņus nogalināt.

Bijušais Rīgas OMON vienības loceklis, 1967. gadā dzimušais Konstantīns Ņikuļins par aizdomās turēto šai lietā tika atzīts 2007. gadā. Tā paša gada oktobrī Lietuvas Ģenerālprokuratūra, balstoties uz Eiropas aresta orderi, vērsās pie Latvijas kolēģiem ar lūgumu izdot Ņikuļinu, kas Latvijā jau bija notiesāts par pretvalstisku darbību, bet šai laikā bija kļuvis par Konstantīnu Mihailovu, jo savulaik viņam tika piemērota procesuālā aizsardzība kā lieciniekam Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā, līdz ar to viņš bija ieguvis pasi uz Latvijas pilsoņa Mihailova vārda.

2008. gada janvāra beigās Mihailovs tika izdots Lietuvai, kur Ģenerālprokuratūra 2009. gada janvārī pabeidza viņa lietas pirmstiesas izmeklēšanu.

2011. gada 11. maijā Viļņas apgabala tiesa notiesāja Mihailovu par dalību Medininku slaktiņā kā par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, piespriežot viņam stingrāko Lietuvā iespējamo sodu - mūža ieslodzījumu. Prokurori pārsūdzēja šo spriedumu Lietuvas apelācijas tiesā, aicinot pārkvalificēt notiesātā noziedzīgo darbību un traktēt to kā noziegumu pret cilvēci. Tādu iespēju pavēra jaunā Lietuvas kriminālkodeksa redakcija, kas bija stājusies spēkā neilgi pirms tam. Apelācijas tiesa Mihailova lietu sāka izskatīt 2012. gadā.

Rīgas apgabaltiesa 2004. gada oktobrī piesprieda Mihailovam brīvības atņemšanu uz divarpus gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Saskaņā ar apsūdzību Mihailovs kā OMON darbinieks piedalījies vairākos uzbrukumos cilvēkiem uz Vecmīlgrāvja tilta, Iekšlietu ministrijas (IeM) ieņemšanā, uzbrukumos trim muitas punktiem uz Latvijas un Lietuvas robežas, Latvijas Televīzijas ēkai, Minskas Milicijas skolas filiālei Rīgā, IeM Mācību centram Dubultos u.c.

Tags

Ģenerālprokuratūra Iekšlietu ministrija Lietuva OMON Padomju Savienība Rīgas apgabaltiesa Viļņa

Comment Form