Šā gada 3. maijā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurors iesniedza apelācijas protestu par Ekonomisko lietu tiesas (ELT) 2022. gada 31. janvāra attaisnojošo spriedumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas lietā, portāls "Delfi" uzzināja Ģenerālprokuratūrā.
Protests iesniegts, jo, iepazīstoties ar minēto tiesas spriedumu, prokurors konstatēja, ka tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma Sevišķās daļas normas, kā arī pieļāvusi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus pierādījumu vērtēšanā, kas novedis pie nepamatota un nelikumīga tiesas sprieduma.
Tiesa nav vērtējusi valsts apsūdzības pierādījumus būtiskā apsūdzību daļā un nav arī motivēti tos noraidījusi, uzsver Ģenerālprokuratūrā.
Nevērtējot pierādījumus būtiskā apsūdzību daļā, tiesa nav izpratusi apsūdzēto realizētās noziedzīgās shēmas būtību. Vienlaikus tā netieši atzinusi par leģitīmu, ka konkurss par zemes ciparu televīzijas apraides nodrošinātāju slēpti tika rīkots viena komersanta interesēs.
"Apsūdzībās norādītās apsūdzēto darbības un iesniegtos pierādījumus tiesa vērtējusi izolēti un fragmentāri, nevērtējot tos kopumā un savstarpējā saistībā. Tiesa arī nepamatoti apšaubījusi lietā veiktās ekspertu komisijas ekspertīzes atzinumu par noslēgtajiem darījumiem un tajos ietverto saistību pamatotību, kā arī nekritiski vērtējusi pašu apsūdzēto un atsevišķu liecinieku liecības, piešķirot tām lielāku ticamību, nekā citiem pierādījumiem," rakstīts Ģenerālprokuratūras preses paziņojumā.
Attiecīgi, prokurora ieskatā, tiesa nonākusi pie kļūdainiem secinājumiem, to skaitā, ka apsūdzētie nav rīkojušies organizēti, ar nodomu prettiesiski iesaistīt projektā un līgumattiecībās SIA "SIA Hannu Digital", ka minētā SIA projektā tikusi iesaistīta pamatoti, ka apsūdzētie nav pielietojuši viltu un ļaunprātīgi izmantojuši SIA "Tet" pārvaldes institūciju pārstāvju uzticēšanos, kā arī ar apsūdzēto darbībām nav nodarīti zaudējumi.
Valsts apsūdzības ieskatā, ELT spriedums ir atceļams un, izskatot lietu apelācijas instances tiesā, lietā taisāms jauns notiesājošs spriedums.
Jau vēstīts, ka ELT nolēma atzīt par nevainīgiem Aināru Šleseru, Andri Šķēli, Tomu Ābeli, Tomu Meisīti, Jāni Ligeru, Juri Gulbi, Nilu Freivaldu, Lauri Dripi un Gintaru Kavaci nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā.
Tāpat tiesa nolēma Šķēli atzīt par nevainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā. Izbeigts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu noteikšanu SIA "SIA Hannu Digital".
Tāpat ziņots, ka minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas - bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais "Tet" valdes priekšsēdētājs Gulbis, bijušais SM valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts ir arī "Lattelecom" ("Tet") tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis.
Apsūdzēto personu darbības bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "SIA Hannu Digital", kā rezultātā SIA "SIA Hannu Digital" labā tika iegūti "Tet" finanšu līdzekļi vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šī valsts mēroga projektu.
Apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Krimināllikuma 177. panta trešā daļa kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Savukārt šī paša likuma 195. panta trešā daļa paredz sankciju – brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
