Zelčs norādīja, ka Liepnieks atzīstams par vainīgu Krimināllikuma (KL) 195.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā - noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanā pēc iepriekšējas vienošanās personu grupā. Pēc prokurora domām, nosakot sodu Liepniekam, būtu jāpiemēro KL 49.panta 2.daļā paredzētā iespēja - vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods. Tādējādi prokurors Zelčs kā galīgo sodu Liepniekam lūdza piemērot naudas sodu 400 minimālo mēnešalgu apmērā.
Prokurors norādīja, ka Liepniekam piemērojami atbildību mīkstinošie apstākļi, kas saistīti ar aktīvo sadarbību lietas izmeklēšanas laikā. Neskatoties uz to, ka Liepnieks, tāpat kā pārējie lietā apsūdzētie, savu vainu neatzīst, kā arī viņam celtās apsūdzības uzskata "par absurdām un nepamatotiem izdomājumiem", viņš atšķirībā no citiem apsūdzētajiem jau 2005.gadā rakstveidā ir paudis vēlmi sadarboties ar izmeklēšanas iestādēm.
Liepnieks lietas izmeklēšanā ir sniedzis detalizētas liecības par nozieguma izdarīšanas apstākļiem, tādējādi veicinot izmeklēšanu. Kā sacīja prokurors Zelčs, ar savām liecībām Liepnieks sekmējis citu apsūdzēto, tostarp Andreja Ēķa, Ginta Bandēna, Ulda Kokina, Jāņa Lozes un Andreja Zabecka, darbības. Tāpat Liepnieka sniegtā informācija saistībā ar uzņēmumu "Kempmayer Media Limited" ir atklājusi ne tikai citu apsūdzēto, bet arī atsevišķu citu personu darbības, kā arī bijusi sabiedriski politiski nozīmīga.
Prokurors norādīja, ka Liepnieka liecības pamatā bijušas patiesas un apstiprinājušās arī saistībā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem. Liepnieka sniegtā informācija liecībās arī norādījusi uz Kiprā un Maltā reģistrēto uzņēmumu "Digital International Limited" (DIL) jēgu un saistību ar "Kempmayer Media Limited".
Tādējādi prokurors uzskata, ka Liepniekam piemērojami KL 47.panta 1.daļas 2. un 4.punktā paredzētie atbildību mīkstinošie apstākļi, proti, Liepnieks aktīvi veicinājis noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu un citas personas nozieguma atklāšanu. Savukārt, ņemot vērā, ka KL 48.pantā Krimināllikuma jaunajā redakcijā kā atbildību pastiprinošs apstāklis vairs netiek paredzēta noziedzīgu nodarījumu kopība, tad uz Liepnieku lietā citi atbildību pastiprinoši apstākļi nav attiecināmi, uzskata prokurors.
Tiesas debašu noslēgumā Zelčs norādīja uz tālāko rīcību ar atsevišķiem lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem, kas izņemti kratīšanās. Lielākoties dokumenti, portatīvie datori un citi datu nesēji atdodami to īpašniekiem vai iznīcināmi, uzskata prokurors.
Zelčs norādīja, ka manta, kurai uzlikts arests - 3 318 829 ASV dolāri (2 488 810 eiro) -, kas atrodas Maltā reģistrēta uzņēmuma bankas kontā, ir uzskatāma par krāpšanas rezultātā no Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) iegūtiem finanšu līdzekļiem. Kā skaidroja prokurors, šī nauda ir atlikums no "Kempmayer Media Limited" maksājuma Maltā reģistrētajam uzņēmumam saskaņā ar fiktīvajiem līgumiem. Tā uzskatāma par noziedzīgi iegūtu no DLRTC. Taču, tā kā ar šķīrējtiesas spriedumu DLRTC savu naudu saņēmis atpakaļ pilnā apmērā, tad Maltā reģistrētā uzņēmuma kontā esošā nauda DLRTC vairs nepienāktos. DIL kontā esošā nauda ir uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, un KL paredz, ka noziedzīgi iegūtu mantu ar tiesas lēmumu konfiscē un ieskaita valsts budžetā, tiesā sacīja Zelčs.
LETA jau ziņoja, ka lietā apsūdzētais bijušais Latvijas Neatkarīgās Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ēķis veicis maksājumus DLRTC 1 500 000 Lielbritānijas mārciņu un 7 486 250 ASV dolāru apmērā, norādot, ka maksājums veikts saskaņā ar šķīrējtiesas spriedumu, ar kuru naudas atmaksa bijusi pietiesāta "Kempmayer Media Limited" un tā meitasfirmai "Kempmayer Media Latvia".
Tajā pašā dienā minēto naudas summu Ēķis bija saņēmis kā aizdevumu no bijušā politiķa Andra Šķēles.
Savukārt lietā apsūdzēto Lozes, Harija Krongorna, Ēķa, Bandēna, Guntara Spundes, Valda Purvinska, Jura Ulmaņa un Zabecka arestētajai mantai gadījumā, ja tiesa nelemj par tās konfiskāciju, uzliekams arests līdz brīdim, kad apsūdzētie būs samaksājuši kompensāciju un procesuālos izdevumus.
Zelčs norādīja, ka lietas iztiesāšanas laikā prokurors ir pieteicis lūgumu par kompensācijas 1 848 867 Lielbritānijas mārciņu (2 373 385 eiro) apmērā piedziņu no apsūdzētajiem. Savukārt procesuālie izdevumi - 2265 lati (3223 eiro) par komplekso ekspertīzi, 73 lati (104 eiro) par angļu valodas ekspertīzi un 627 lati (892 eiro) par tehnisko zināšanu ekspertīzi - piedzenami no apsūdzētā Ēķa. Kā skaidroja prokurors, Ēķis ir bijis iecerētā noziedzīgā nodarījuma autors, kurš tieši un netieši iesaistījis citas apsūdzētās personas, kā arī piedalījies fiktīvā līguma noformēšanā, bijis viens no slēptajiem dalībniekiem "Kempmayer Media Limited" un ieinteresētā persona krāpšanas rezultātā iegūto līdzekļu iegūšanā.
Lietas skatīšana turpināsies 20.augustā plkst.10, kad tiesas debatēs uzstāsies Ēķa advokāts Dmitrijs Skačkovs.
Kā ziņots, prokurors Edvīns Piliksers iepriekš noslēdza savu tiesas debašu runas daļu, visbargākos sodus prasot Liepniekam, kā arī finanšu konsultantam Harijam Krongornam un Andrejam Zabeckim. Atšķirībā no sava kolēģa Zelča Piliksers Liepnieku prasīja sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu jeb 54 400 eiro apmērā.
LETA jau ziņoja, ka tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pēc vairākus gadus ilgušās tiesas izmeklēšanas digitālās televīzijas krimināllietā tiesas debates tika atklātas šī gada 5.februārī.
Tiesas izmeklēšanas laikā viens no apsūdzētajiem - bijušais Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders - psihiski saslima, tāpēc tagad tiesā viņu pārstāv bāriņtiesas pārstāvis. Savukārt cita apsūdzētā - kādreizējā LVRTC pilnvarniece Ināra Rudaka - nomira. Līdz ar to kriminālprocesā palikuši 19 apsūdzētie - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.
Kā ziņots, digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 19 personām apsūdzības uzrādītas pēc dažādiem KL pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
