Foto: LETA
Dokumentu viltošanā apsūdzēto bijušo deputāti un uz laiku no amata atstādināto Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci prokurore ceturtdien lūdza sodīt ar naudas sodu - 20 minimālajām mēnešalgām.

Prokurore Ilze Gailīte Rīgas Centra rajona tiesā sacīja, ka apsūdzētās vaina lietas izmeklēšanā ir pierādīta, šo apgalvojumu pamatojot ar iegūtajiem pierādījumiem par notikušo. 

"Šādas darbības nevar izdarīt aiz neuzmanības, bet gan ar nodomu," tiesu debatēs uzsvēra prokurore, ilgi runājot par noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Jau iepriekš tiesā daudz runāts par to, vai protokols, kura viltošanā apsūdz Muižnieci, ir dokuments. Debatēs šim aspektam sīki pievērsās apsūdzība, minot virkni lietu, kas neliek šaubīties par protokola atzīšanu par dokumentu. Piemēram, tikai dokumentus, kuriem nav juridisks spēks, nav jāuzglabā arhīva, taču Juridiskās komisijas protokols arhīvā ir jānodod un tur jāuzglabā, minēja Gailīte, atsaucoties arī uz citiem likumiem, kuri protokolu atzīst par dokumentu. Prokurore uzsvēra, ka protokols ir būtisks faktus fiksējošs dokuments, kurš rāda likumdevēja spriesto un kuru nākotnē daudzas personas var izmantot.

Runājot par sodu, prokurore uzsvēra, ka lietā nav nedz vainu pastiprinošu, nedz mīkstinošu apstākļu. Gailīte uzsvēra, ka izmeklēšanā Muižnieces vaina ar liecinieku liecībām un citiem pierādījumiem ir pierādījusies pilnībā.

Apsūdzības puse gan debatēs bilda, ka tā arī nav noskaidrots, kādu motīvu vadīta Muižniece ir darījusi to, par ko tagad tiek tiesāta. Apsūdzētās advokāte Guna Kaminska tiesā arī sprieda par noziedzīgā nodarījuma sastāvu, sakot, ka motīvam tajā arī ir liela loma, taču viņa tiesas izmeklēšanas laikā par to no prokuratūras nav dzirdējusi. Kaminska sacīja, ka diskusijas ”patīkamā dueļa formā” starp apsūdzību un aizstāvību šajā jautājumā notiek jau kopš izmeklēšanas sākšanas, uzsverot, ka gala lēmums būs jāpieņem tiesai.

Kaminska arī aicināja ar piesardzību vērtēt Juridiskās komisijas konsultanšu liecības, sakot, ka tās nav līdz galam ticamas, taču jebkuras šaubas ir jāvērtē par labu apsūdzētajai. Muižnieces aizstāve debatēs sacīja, ka prokuratūrai nav izdevies pierādīt Muižniecei celtās apsūdzības. ”Lūdzu Muižnieci attaisnot,” sacīja Kaminska, norādot, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Pēc abu pušu debatēm vēl pēdējo vārdu teiks apsūdzētā Muižniece un tad tiesa dosies spriest tiesu.

Rīgas Centra rajona tiesa iepriekš atlika Muižnieces lietas iztiesāšanu, nolemjot sagaidīt Saeimas kancelejas skaidrojumu, kas īsti ir Saeimas Juridiskās komisijas protokols. Iepriekš tiesā nolemts skaidrot Juridiskās komisijas protokola juridisko nozīmi, tā praktisko pielietojumu un to, vai tas ir uzskatāms par dokumentu Krimināllikuma izpratnē, ņemot vērā, ka  Muižniece ir apsūdzēta par dienesta viltojumu.

Kaminska pirms tam tiesā iesniedza atzinumu par šo krimināllietu, kuru pēc aizstāvības lūguma bija uzrakstījusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, Dr.iur. Valentija Liholaja. Atzinumā profesore bija izdarījusi vairākus secinājumus, tostarp - Muižnieces gadījumā neesot saskatāmas visas dienesta viltojuma pazīmes.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 5.septembrī sāka iztiesāt krimināllietu, kurā apsūdzēta Muižniece. Prokuratūra iepriekš lūdza Muižnieci izdot kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra vēl uzskatīja, ka nepieciešams Saeimas akcepts šajā jautājumā.

Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā.

Muižnieces tiesneses pilnvaras patlaban apturētas.

Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām. Muižniece arī norāda: viņa nesaprot izvirzītās apsūdzības un viņai inkriminētos pārmetumus neatzīst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!