Pēc Pumpura domām, pastāv spēki, kuri organizē un kontrolē narkotiku izplatību, lai gūtu maksimālu peļņu, par ko netieši liecina pērnā gada nogalē novērotais heroīna tirdzniecības pieaugums, lai gan pirms tam bija vērojams kritums šīs narkotikas noietā Latvijā.
Pumpurs uzsvēra, ka jebkuram policistam ir pienākums pievērsties narkotiku apkarošanai, jo noziedzīgie grupējumi meklē aizvien jaunas iespējas, kā realizēt narkotiskās vielas.
Viņš arī atzina, ka ar narkotikām saistītos noziegumus ir grūti atklāt, jo tirdzniecība notiek "lieliski organizētās grupās, un to locekļu starpā valda ģimeniskas vai arī gadiem ilgi cietumā pārbaudītas saites". Kriminālpolicijas priekšnieks arī pauda, ka uzticības tālrunis, pa kuru var ziņot par nelikumībām, kas saistītas ar narkotikām, nav attaisnojis savu eksistenci.
Pumpurs arī kritizēja reģionālās policijas nodaļas, kuras, viņaprāt, pārāk maz izmanto Valsts policijas ekspertīžu centra sniegtās iespējas. "Mums ir rajoni, no kuriem pagājušajā gadā ekspertīzēm nav nosūtīts neviens pirkstu nospiedums," sacīja Pumpurs, tomēr nenosaucot konkrētas policijas nodaļas. "Strādājot šādā veidā, mēs [tiesneša Jāņa] Laukrozes slepkavību neatklāsim," klāstīja kriminālpolicijas priekšnieks.
Ceturtdien Rīgā notika Valsts policijas gada pārskata sanāksme, uz kuru pulcējās rajonu policiju priekšnieki no visas Latvijas. Uzrunas sanāksmē teica policijas priekšnieks Juris Rekšņa, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, ģenerālprokurors Jānis Maizītis un citas amatpersonas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
