Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), prezentējot aktuālos problēmjautājumus Rīgas pašvaldības struktūrvienībās, secināja, ka nodibinājumu piemēru "aisbergu redzamajā daļā" ir finanšu līdzekļu izšķērdēšana lielos apmēros no amatpersonu puses, kuru kopējā summa varētu būt vismaz 40 tūkstoši eiro.
Domnieki pirkuši dāvanu kartes sev un ģimenei, SPA apmeklējumus, organizējuši dzimšanas dienas svinības, radinieku kāzas, bijuši ceļojumos uz Normandiju, Maljorku, Ekvadoru kopā ar dzīvesbiedru, devušies slēpošanas ceļojumos, un tā tālāk.
"Uz šo brīdi esam sarēķinājuši, ka iespējamie zaudējumi varētu būt 40 tūkstoši eiro. Es pieļauju, ka šī summa varētu būt vēl lielāka," komitejas sēdē sacīja KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas jautājumos Ineta Cīrule.
"Visi šie pasākumi tika formēti zem ļoti izplūdušiem līgumiem, piemēram, mēs identificējām tūrisma grupu uzņemšanas līgumu. Apakšā zem tā neseko absolūti nekas – ne atskaites, ne informācijas par tūristiem. Man kā izmeklētājai likās ļoti interesants "Organizatorisko darbu rīkošanas līgums par konferenci", kurā nav iespējams pārliecināties, vai šāda konference ir rīkota. Tas pats ir par juridisko pakalpojumu sniegšanu – nav pārliecības, ka šis pakalpojums vispār ir sniegts," atzina Cīrule, pieminot, ka šāda prakse ir manāma visā pasaulē, kur zem dažādiem līgumiem ir veikti nelikumīgi darījumi.
KNAB kopumā ir izmeklējis 38 krimināllietas, kas saistītas ar Rīgas domes darbību. Šobrīd KNAB lietvedībā ir četri kriminālprocesi un septiņas administratīvo pārkāpumu lietas, kurās iesaistītas Rīgas pašvaldības struktūrvienību amatpersonas, informēja Cīrule.
KNAB novērojis tādas tendences kā regulāri pārkāpumi, kas liecina par sistēmiskām nepilnībām. Īpaši bieži fiksēta fiktīva nodarbinātība pirmskolas izglītības iestādēs, sporta skolās un citur.
Bieži vien pārkāpumus veic struktūrvienību augstākās amatpersonas, sacīja Cīrule.
KNAB pārstāve minēja piemērus no prakses kopš 2018. gada – fiktīvas nodarbinātības rezultātā kapitālsabiedrībai kopējā nodarītā materiālā zaudējuma summa ir gandrīz 250 000 eiro, vai situāciju, kurā divu gadu garumā ar pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersona nodot trešajām personām degvielas kredītkarti privātai izmantošanai. Vēl kā piemērs minēta sporta skolas inventāru izmantošana privātām vajadzībām.
Cīrule sacīja, ka, lai arī ir izstrādāta Rīgas pilsētas pašvaldības pretkorupcijas stratēģija, bieži vien tā praksē nedarbojas – nav "četru acu principa", ir neizsekojama uzskaite, nav iekšējās kārtības noteikumu.
Tāpat struktūrvienības ir ļoti atšķirīgas un nepieciešama individuālu risinājumu piemērošana, atzina KNAB pārstāve, uzsverot, ka pašvaldība ir liela un tādēļ tās struktūrvienībām nepieciešama individuāla pieeja.
KNAB domei ieteica racionalizēt Rīgas pašvaldības struktūras, pārskatot to pārvaldību, kontroli un uzraudzību, mērķtiecīgi uzlabot saimniecisko ieņēmumu un izdevumu kontroli un uzskaiti visās struktūrvienībās, nodrošināt regulāru struktūrvienību augstāko amatpersonu kontroli un uzraudzību.
Tāpat KNAB ieteikumos korupcijas mazināšanai Rīgas domē ietilpst izvērtēt un uzlabot pedagogu darba stundu atalgojuma un piemaksu noteikšanas kārtību, nodrošinot pārskatāmību. Attiecībā uz Rīgas pašvaldības policiju KNAB ieteica paaugstināt amatpersonu zināšanas par amatu savienošanas ierobežojumiem.
Rīgas domes deputāte Laima Geikina (PP) sacīja, ka ir jāakcentē individuālā atbildība: "Tas ir jautājums, kādā veidā mēs domājam un attiecamies pret publisko īpašumu – tas ir attieksmes un ētikas jautājums. Par to ir jārunā skaļāk – kā mēs katrs attiecamies pret katru kniepadatu, kas ir publiskais īpašums," sacīja deputāte.
No 2018. līdz 2020. gadam deviņi KNAB rosināti kriminālprocesi ir nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai. Šajā laika posmā ir pieņemti 13 lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, un 21 lēmums par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietas maznozīmīguma dēļ, liecina KNAB apkopotā statistika.