Foto: AFI
Foto: Jānis Rāzna

SIA "Lielmežotne" izpilddirektores Mārītes Dreijeres slepkavība, par ko apsūdzēts bijušais Saeimas deputāts Jānis Rāzna, varētu būt saistīta ar nelikumībām Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas privatizācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Rāzna SIA "Lielmežotne" ārkārtas akcionāru pilnsapulcē pagājušā gada 23.decembrī, kad tika nogalināta Dreijere, bija ierosinājis skatīt jautājumu par paša un citu uzņēmumu īpašnieku nelikumībām, privatizāciju īstenojot par privatizējamā uzņēmuma naudu, aģentūru LETA informēja viens no uzņēmuma kapitāla daļu īpašniekiem, kas nevēlējās publiskot savu vārdu.

Rāzna pieprasīja, lai tie SIA "Lielmežotne" daļu īpašnieki, kuri savulaik bija no uzņēmuma izņēmuši naudu, to atdotu kasē vai arī atteiktos no savām daļām uzņēmumā.

Rāznas iesniegums par Mežotnes selekcijas izmēģinājumu stacijas privatizāciju, kurā viņš atzīst, ka pats ņēmis naudu uzņēmuma privatizācijas vajadzībām, un norādījis citas personas, kas to darījušas, ir arī prokuratūras rīcībā.

Zemgales tiesu apgabala prokuratūras prokurore Ilze Rigaste aģentūru LETA atteicās iepazīstināt ar šo iesniegumu, norādot, ka prokuratūra izlems, vai šajā jautājumā tiks vai netiks ierosināta papildu lieta.

Kā aģentūru LETA informēja Privatizācijas aģentūras (PA) Ārējo sakaru grupā, Valsts Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacija privatizācijai tika nodota ar valdības 1995.gada 31.jūlija rīkojumu. Tā paša gada 28.decembrī ar PA valdes lēmumu tika apstiprināti uzņēmuma privatizācijas noteikumi, bet 1996.gada janvārī PA atzina SIA "Lielmežotne", kuras pilnvarotā amatpersona bija Rāzna, par vienīgo pretendentu uzņēmuma privatizācijai un noslēdz ar to līgumu.

Saskaņā ar privatizācijas noteikumiem Valsts Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas pirkuma maksa tika noteikta Ls 400 000 apmērā, ko SIA "Lielmežotne" arī nomaksāja, un 2001.gada 30.janvārī ar PA valdes lēmumu stacijas privatizācija tika pabeigta.

Patlaban Rāzna atrodas Matīsa cietumā. 13.februārī Bauskas rajona tiesa viņam līdz 21.martam pagarinājusi apcietinājuma termiņu.

Janvārī Rāznam par SIA "Lielmežotne" izpilddirektores slepkavību uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 118.panta 1.punkta - ja slepkavības iemesls bijis nogalinātā dienesta vai profesionālo pienākumu pildīšana. Šis pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem vai mūža ieslodzījumu.

Uzrādot apsūdzību, Rāzna vainu nonāvēšanā ir atzinis, bet viņš nepiekrīt, ka slepkavība būtu notikusi sevišķi pastiprinošos apstākļos. Prokuratūra turpina noskaidrot slepkavības iemeslus.

Pēc traģiskā notikuma starp uzņēmuma īpašniekiem joprojām esot saspīlētas attiecības.

Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datu bāzē atrodamā informācija, šā gada 29.janvārī veiktas izmaiņas SIA "Lielmežotne" amatpersonu sarakstā un nogalinātās Dreijeres vietā par uzņēmuma izpilddirektoru iecelts kooperatīvās sabiedrības "Bauskas grauds" valdes priekšsēdētājs Dainis Barens.

Barens, pēc "Lursoft" datu bāzē pieejamās informācijas, nav uzņēmuma daļu īpašnieks. Barena pilnvaru termiņš noteikts līdz 2006.gada 28.janvārim.

Kā ziņots, "Lielmežotne" par SIA tika pārveidota 1995.gadā, kad kopumā 33 īpašniekiem katram piederēja 2,44% vai 4,88% daļu. Tomēr jau tajā pašā gadā daļu sadalījumā sākušās izmaiņas, kas turpinājušās līdz pat pagājušajam gadam. Bojā gājušajai Dreijerei piederēja 20,61% no SIA pamatkapitāla, savukārt Rāznam - 19,08%, Irinai Trakimai - 13,74%, Viesturam Puriņam un Ivetai Novoruckai - katram 11,45%. Pārējiem īpašniekiem - nu vairs tikai 11 cilvēkiem - pieder katram ne vairāk par 0,76% līdz 4% daļu.

Saskaņā ar uzņēmuma daļu īpašnieka teikto, situācija pēdējā laikā mainījusies - nogalinātajai Dreijerei piederējuši jau 27% SIA pamatkapitāla, ko patlaban uzņēmumā pārstāv viņas vīrs Tālis, savukārt Rāznam piederējuši jau 25% uzņēmuma daļu. Tās patlaban pilnvarots pārstāvēt Rāznas dēls Edijs.

Kā liecina "Lursoft" informācija, kopš uzņēmuma privatizācijas gandrīz uz pusi samazinājies uzņēmuma pamata jeb daļu kapitāls. Saskaņā ar uzņēmuma bilancēm 1995.gadā tā pamatkapitāls bija 55 750 lati, 1997.gadā - 54 000 latu, 1998.gadā - 48 000 latu, 1999.gadā - 40 500 lati, 2000.gadā - 38 250 lati, 2001.gadā - 34 000 latu, pērn - 32 750 lati.

Pēc uzņēmuma daļu īpašnieka teiktā, pērn SIA "Lielmežotne" apgrozījums sasniedzis Ls 800 000, šajā gadā pirmo reizi kopš privatizācijas izmaksātas arī dividendes par iepriekšējā gada peļņu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2001.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 606 802 lati, peļņa - 57 997 lati, 2000.gadā, apgrozījums sasniedzis 444 000 latu, peļņa - 67 906 latu; bet 1999.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 404 658 lati un zaudējumi sasnieguši 52 612 latus.

LETA jau ziņoja, ka Dreijere tika atrasta nošauta uzņēmuma administratīvajā ēkā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka todien ap plkst.14 uzņēmuma pilnsapulces laikā Dreijere izgājusi no kabineta un viņai sekojis Rāzna. Jau sapulces laikā starp abiem notikusi asa vārdu pārmaiņa. Pēc brīža sapulces dalībnieki izdzirdējuši šāvienu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form