Rimšēviča krimināllietā tiesa apstājas pie viņa imunitātes jautājuma
Foto: LETA

Par kukuļošanu apsūdzētā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizstāvis advokāts Mārtiņš Kvēps Rīgas rajona tiesā Jūrmalā pirmdien norādīja, ka viņa aizstāvāmais ir ne tikai LB prezidents, bet arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis, līdz ar to viņam ir kriminālprocesuāla imunitāte, kuru apsūdzības uzturētājs nav lūdzis atcelt. Tiesa gan pirmdien vēl nepieņēma lēmumu šajā jautājumā.

Kvēps pauda, ka Rimšēviču tiesāt par jautājumiem, kas skar ECB, nedrīkst, bet lēmumā par saukšanu pie atbildības esot norādīts prokuratūras pieļāvums, ka viņš varētu būt tiešā veidā izmantojis ECB savu statusu un tiesības.

Latvija līdz šim nav lūgusi atcelt Rimšēviča kā ECB padomes locekļa imunitāti, bet, advokāta ieskatā, to vajadzēja un varēja darīt. Vēl vairāk – jautājums esot ne tikai par imunitāti pret tiesāšanu, bet arī par to, vai Rimšēviču vispār var saukt pie kriminālatbildības tieši ECB padomes locekļa statusa dēļ.

Kvēps arī pieminēja Eiropas Savienības Tiesas (ES Tiesas) spriedumu, ar kuru tika atcelts Rimšēvicam iepriekš piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt amatu.

Jau ziņots, ka ES Tiesa atcēla lēmumu par Rimšēviča atstādināšanu no amata. "Delfi" iepriekš rakstīja, ka ES Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu. Līdz ar to ES Tiesa atcēla apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to Rimšēvičam bija aizliegts pildīt LB prezidenta pienākumus.

Advokāts uzsvēra, ka ģenerāladvokāte savos secinājumos norādījusi ne tikai to, ka Rimšēvicam varētu būt imunitāte pret kriminālvajāšanu, bet arī to, ka pierādījumi iegūti prettiesiski.

Vienlaikus advokāts skaidroja, ka jautājumus, vai Rimšēvičam ir ECB padomes locekļa imunitāte pret kriminālvajāšanu un tiesāšanu, izlemt var tikai ES Tiesa. Līdz ar to Kvēps tiesai lūdza par šiem jautājumiem, kurus, kā pauda advokāts, Latvijā nedrīkst vērtēt, vērsties ES Tiesā prejudiciāla nolēmuma taisīšanai, bet kamēr ES Tiesa šos lēmumus izlemj, tiesvedību krimināllietā apturēt.

Prokurore Viorika Jirgena tiesā norādīja, ka neuzskata, ka būtu pamats vērsties ES Tiesā, lūdzot par šiem jautājumiem taisīt prejudiciālu nolēmumu. Jirgena uzsvēra, ka likumā imunitāte nav ierakstīta. Viņa arī pauda, ka ES Tiesa jau vērtējot jautājumu par drošības līdzekli būtu varējusi norādīt arī uz Rimšēviča imunitāti. Tā vietā ES Tiesa nolēmumā tam nav pievērsusies un nav atzinusi, ka Rimšēvičam ir imunitāte.

Prokurore piebilda, ka ES Tiesa bija informēta, ka viņam tobrīd ir celta apsūdzība, un būtu varējusi secināt, ka pieļauts pārkāpums.

Tāpat, runājot par ES Tiesas lēmumu attiecībā uz Rimšēviča drošības līdzekli, prokurore atgādināja, ka tas bija viņas lēmums – aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu, jo ES Tiesai, skatot drošības līdzekli, ir cita tiesvedības kārtība, un materiāli būtu izsniegti apsūdzētajam.

Izsakoties par jautājumu attiecībā uz iespējamo imunitāti, Rimšēvičs uzteica advokātu Kvēpu, bilstot, ka viņš ļoti precīzi izklāstīja lietas apstākļus un būtību. Viņš arī pievienojās advokāta teiktajam, norādot, ka šāds lūgums neesot "mēģinājums slēpties aiz imunitātes klauzulas". Rimšēvičs atkārtoja advokāta teikto, sakot, ka "imunitāte ir filtrs" un to var noņemt, ja iesniegti skaidri saprotami pierādījumi par pretlikumīgām darbībām.

Kvēps krimināllietā pārstāv juridisko personu "MM Investīcijas", pret kuru sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, kā arī uz ordera pamata ir aizstāvis apsūdzētajam Rimšēvičam.

Pēc pārtraukuma, kas tika izziņots lēmuma pieņemšanai, tiesa atzina, ka lūgumā par tiesvedības apturēšanu un prejudiciāla jautājuma uzdošanu ES Tiesai nepieciešams vairāk iedziļināties.

Arī prokurores tiesas sēdē paustais viedoklis bijis virspusējs, tāpēc tiesa uzdeva prokurorei sagatavot motivētu un argumentētu viedokli, atbildot uz visiem izvirzītajiem argumentiem.

Prokurorei uzdots viedokli sagatavot rakstveidā uz nākamo tiesas sēdi, atbildot arī uz to, kāpēc šis jautājums nav risināts pirmstiesas procesā.

Tiesa skaidroja, ka patlaban, kamēr šis jautājums nav izlemts, nav iespējams lemt arī par citiem lūgumiem šajā procesā.

Līdz ar to tiesa nolēma atlikt lietas izskatīšanu.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 20. decembrī pulksten 10.30.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pirmdien sāka skatīt krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons.

Lietu skata tiesnese Gundega Lapiņa.

Rimšēvičs apsūdzēts gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, gan par kukuļa piedāvājuma un kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Martinsons lietā apsūdzēts par kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu, kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Krimināllietā uzsākts process pret juridisko personu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, kvalificējot šī uzņēmuma interesēs izdarītās darbības pēc Krimināllikuma 195. panta 3. daļas – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana lielā apmērā vai organizētā grupā.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu pret šo uzņēmumu sākts, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Prokurore Jirgena 2018. gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma.

Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiropas Centrālā banka Ģenerālprokuratūra Ilmārs Rimšēvičs KNAB Korupcija Latvijas Banka Māris Martinsons
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form