Rimšēvičs izvairīgs par izvirzītajām apsūdzībām, norāda uz nomelnošanas kampaņu
Foto: LETA

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs piektdien, 7. jūnijā, preses konferencē izvairījās komentēt viņam izvirzītās apsūdzības, kā arī norādīja, ka pret viņu vērsta nomelnošanas kampaņa.

Rimšēvičs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, norādīja, ka viņa dalība Latvijas Bankas preses konferencē nerada reputācijas problēmas centrālajai bankai, jo viņš neesot darījis neko nelikumīgu.

"Man nav uzrādīti nekādi pierādījumi par kādiem nodarījumiem, arī Eiropas Savienības Tiesā nekādi pierādījumi netika iesniegti. Attiecīgi nav nekādas ēnas pār bankas reputāciju," sacīja Rimšēvičs.

Tāpat Rimšēvičs noraidīja jebkādas aizdomas un apsūdzības par to, ka viņš būtu prasījis kādus kukuļus no likvidējamās "ABLV Bank" īpašniekiem.

Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka viņš nelolo nekādas cerības par savu pārvēlēšanu amatā decembrī, kad beidzas viņa pilnvaru termiņš. "Pēc tās apmelošanas un nomelnošanas kampaņas, kas pret mani tika izvērsta, uz to nevarētu cerēt," teica Rimšēvičs. Jautāts, kas konkrēti ir veicis nomelnošanas kampaņu, Rimšēvičs sacīja, ka to nekomentēs, jo esot par to jau daudz runājis.

Rimšēvičs piebilda, ka plāno sevi aizstāvēt tiesā "lai atspēkotu visus apmelojumus". Latvijas Bankas prezidents arī piebilda, ka kopš atgriešanās Latvijas Bankā ir "centies turēties ēnā".

Tāpat Rimšēvičs nekomentēja šā gada maijā prokuratūras viņam izvirzītās papildus apsūdzības. Viņš arī neatbildēja uz jautājumu, cik ilgs laiks viņam būs nepieciešams, lai iepazītos ar šīm apsūdzībām.

Jautāts, kā varēja rasties situācija, ka Latvija kļuvusi par naudas atmazgāšanas valsti, Rimšēvičs sacīja, ka notikumi jāpašķetina atpakaļ līdz 2012. gadam, kad sākās Latvijas sarunas par uzņemšanu OECD un 2016. gadam, kad "Moneyval" ziņojums par Latviju vēl bija pozitīvs.

"Redzot, kā pēc tam attīstījās situācija ar komercbankām, Latvijas Banka 2015.-2017. gadā mēģināja daudz ko darīt lietas labā. Daudz kas tika izdarīts, tomēr notikumi 2018.gada pavasarī atsedza visas tās lietas kas nebija nosedzamas. Daudz kas valstiskā līmenī netika darīts jau 2015.-2016. gadā, kad daudzas bankas zaudēja kontus korespondentbankās, un pēc tam, kad gandrīz visām bankām slēdza ASV dolāru kontus - tika ignorētas problēmas, kas parādījās. Latvijas Banka iesaistījās un cēla trauksmi, jo tā vairs nebija normāla situācija, taču, iespējams, ka iesaistījāmies par maz," sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī pauda cerību, ka Finanšu izlūkošanas dienests spēs pārraut esošo tendenci un pierādīt, ka Latvija nav naudas atmazgāšanas valsts.

Pirms Rimšēviča preses konferences pie Latvijas Bankas durvīm stāvēja divas sievietes, kuras turēja "Indriķa Latvieša" jaunākā romāna "Nauda" vāka attēlu, kurā uz grāmatas oriģinālā vāka attēlotajam Trīszvaigžņu ordenim bija uzlikts Rimšēviča attēls, bet grāmatas nosaukums "Nauda" bija aizstāts ar uzrakstu "Kauns". Sievietes dalīja arī romāna fragmentus.

Savukārt preses konferences laikā vēl viena sieviete ar šādu plakātu piecēlās kājās un tā nostāvēja visu preses konferences laiku.

Uz jautājumu, kā Rimšēvičs jūtas, redzot šo plakātu un kā viņš to komentētu, Rimšēvičs atbildēja, ka ir "sajūta, ka tiek reklamēta viena grāmata".

Rimšēvičs izvairīgs par izvirzītajām apsūdzībām, norāda uz nomelnošanas kampaņu
Foto: LETA

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam uzrādījusi apsūdzības arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. 24. maijā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības abām personām, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī Krimināllikuma 195. panta trešā daļa.

Par šādu noziegumu likums paredz brīvības atņemšanu no trim līdz divpadsmit gadiem.

Prokuratūra uzskata, ka abas personas grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja noziedzīgi iegūtu 250 000 eiro legalizēšanu.

Tāpat ir sākts arī process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana.

Patlaban krimināllietā turpinās izmeklēšana, lai lietu varētu nodot tiesai. Prokuratūrā konkrētus termiņus lietas nodošanai tiesā šobrīd neminēja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KNAB Rimšēviču aizturēja 2018. gada februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Jirgena 2018. gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Source

LETA

Tags

ABLV Bank ASV Banku sektors Eiropas Savienība Ģenerālprokuratūra Ilmārs Rimšēvičs KNAB Korupcija Latvijas Banka OECD Trasta komercbanka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form