Tiesa sākusi iztiesāt krimināllietu, kurā par iespējamu fiktīvo nodarbinātību pašvaldības uzņēmumā "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) apsūdzētas 14 personas, un apsūdzība liecina, ka gada laikā 12 fiktīvo darbinieku algām no pašvaldības uzņēmuma izkrāpti 193 000 eiro, ziņo LTV raidījums "Panorāma".
Lietā apsūdzētie ir bijusī RNP valdes locekle Inga Bulgarina, bijušais RNP Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš, bijusī Rīgas domes deputāte Svetlana Savicka ("Saskaņa"), "Saskaņas" Rīgas domes deputāta Jefimija Klementjeva sieva Aleksandra Klementjeva, bijušā "Saskaņas" Rīgas domes deputāta Ruslana Pankratova sieva Žanna Pankratova, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņa") toreizējā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš Točs, kā arī Ivans Staļnojs, kurš pēc aiziešanas no RNP nodrošināja sociālo tīklu saturu "Rīgas satiksmei". Apsūdzēto vidū ir arī Zinta Žugra, Almants Saliņš, Ineta Ozola, Dmitrijs Andrejevs, Gvido Bergs, Sergejs Janučkovskis un Jurijs Titovs. Raidījums norāda, ka septiņiem apsūdzētajiem saikne ar Rīgas domes valdošo partiju vismaz pagaidām nav zināma.
Kopumā gada laikā 12 darbinieku algām izkrāpti vairāk nekā 193 tūkstoši eiro – lielākoties apsūdzētie saņēmuši 17 000 līdz 19 000 eiro.
Šogad apsūdzība celta Bulgarinai. Prokuratūra uzskata, ka viņa ļaunprātīgi izmantojusi dienesta stāvokli un organizējusi noziedzīgo nodarījumu. Tieši Bulgarina esot uzdevusi izveidot fiktīvās štata vietas Attīstības projektu nodaļā, ziņo raidījums.
"Šī amatpersona deva norādījumus, virzīja attiecīgus dokumentus, lai valde nobalsotu par šādu štata vietu izveidošanu. Tas arī tika izdarīts. Tālāk tika doti norādījumi aicināt konkrētas personas it kā uz darba interviju un gatavot faktiski darba līgumus ar šīm personām. Un šīs personas, kas ir arī apsūdzētas lietā, nebrīnījās par šādu uzaicinājumu un arī šo iespēju tikt nodarbinātas izmantoja, zinot jau pirms tam, ka viņām nekas nebūs jādara," raidījumam paudis Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Savukārt Kalnkaziņš prokuratūras ieskatā zinājis, ka darbinieki faktiski savus darba pienākumus neveic, taču neko neiesāka, turklāt sniedza RNP Personāla vadības nodaļā viltotas darba laika uzskaites tabulas.
Sarunā ar raidījumu Kalnkaziņš savu vainu noliedz. "Nu, viņi pārmet to, ka tie cilvēki it kā nav strādājuši. Bet kā viņi nav strādājuši, ja es viņiem esmu devis darbu? Nu, es jau katru dienu nebraucu pie viņiem, bet darbu es viņiem esmu devis," norādījis apsūdzētais.
Pārējās 12 personas apsūdzētas par krāpšanu – darba algas saņemšanu ar viltu. Prokurors uzskata, ka reāla ir iespēja, ka, noslēdzot tiesas debates, tiks prasīts reālas brīvības atņemšanas sods. It sevišķi tas attiecas uz valsts amatpersonām.
Patlaban Rīgas dome krimināllietā nav pieteikusies kā cietusī, lai arī prokuratūra ir aicinājusi to darīt. Ja tomēr pašvaldība neuzskatīs, ka ir cietusi un nepieteiksies statusam, tad nodarītā kaitējuma kompensāciju varēs pieteikt pati prokuratūra.
Bulgarina pēc piecu gadu darba RNP atstāja 2017. gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē pērn maijā. Amatu viņa atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma "Rīgas brīvostas flote" valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstājusi pirms mēneša.
Kalnkaziņu neilgi pēc "Rīgas namu pārvaldnieka" vadības lēmuma likvidēt Attīstības projektu nodaļu toreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) iecēla "Rīgas ūdens" valdē. Šo amatu Kalnkaziņš ieņem joprojām.
Jau ziņots, ka, veicot revīziju RNP, Valsts kontrole (VK) konstatēja, ka uzņēmumā aptuveni gada garumā laika posmā no 2014.gada marta līdz 2015.gada aprīlim, iespējams, fiktīvi tika nodarbināti 12 darbinieki, kuri par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Par šīm aizdomām VK vērsās prokuratūrā, kura par minēto faktu sāka kriminālprocesu un nodeva to tālākām izmeklēšanas darbībām Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.
Valsts policija (VP) izmeklēšanā noskaidroja, ka fiktīvi nodarbinot cilvēkus, no pašvaldības uzņēmuma RNP izkrāpti gandrīz 150 000 eiro. Lieta prokuratūrai sākotnēji tika nodota pret 12 aizdomās turētajiem.
Fiktīvās nodarbināšanas laikā personas saņēmušas darba samaksu par faktiski neveiktiem darbiem 2014. un 2015. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
