Valsts ieņēmumu dienests (VID) piektdien rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret septiņiem cilvēkiem par gandrīz pusotra miljona latu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un vairāk nekā divu miljonu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, portālu "Delfi" informē dienests.

Kopumā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai dienests nosūtījis divus kriminālprocesus par septiņu personu izvairīšanos no nodokļu nomaksas 1,45 miljonu apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju 2,09 miljonu latu apmērā.

VID aicina uzsākt kriminālvajāšanu pret Valdi J., Uģi R., Andi R., Juri M. un Robertu M. par viltotu dokumentu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Tāpat kriminālvajāšana tiek rosināta pret Sarmīti R. un Uldi B. par iepriekš minēto noziegumu atbalstīšanu.

VID akcentē, ka abi kriminālprocesi uzsākti aizvadītajā gadā, izmeklējot kāda finanšu grupējuma darbību. "Naudas atmazgāšanas" shēmā bija izmantoti fiktīvi uzņēmumi, kas bija reģistrēti uz bezpajumtnieku vārdiem. Starp "buferorganizāciju" un fiktīvu uzņēmumu bija slēgti līgumi par celtniecības pakalpojumu sniegšanu, savukārt starp fiktīviem uzņēmumiem tika noslēgts Cesijas līgums un naudas līdzekļi no "buferorganizācijas" par viena fiktīva uzņēmuma it kā sniegtajiem pakalpojumiem tika pārskaitīta citam fiktīvam uzņēmuma, no kura banku kontiem gan Latvijā, gan Igaunijā tālāk šie naudas līdzekļi tika noņemti, galvenokārt, skaidrā naudā un pārskaitīti uz shēmā iesaistīto personu privātajiem kontiem.

Saskaņā ar likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tās izdarītas lielā apmērā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ja nodarīti zaudējumi valstij lielā apmērā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, savukārt par viltotu dokumentu izmantošanu mantkārīgā nolūkā ir brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!