Ceturtdien, 11. maijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu pret piecām personām par vairāk nekā 10 miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai, "Delfi" informēja KNAB.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas – minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka – kukuli lielā apmērā.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un pilnsabiedrības pastarpinātais īpašnieks vienojās par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu.
Vienošanās paredzēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pilnsabiedrība varētu saņemt no Rīgas domes caur tās kapitālsabiedrību maksājumus par pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu, un 30% no šiem ieņēmumiem katru mēnesi skaidrā naudā kā kukuli maksāt Rīgas domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam.
Šādus papildu ienākumus pilnsabiedrība un tās dalībnieki guva no 2018. gada maija līdz 2020. aprīlim.
Lai panāktu grozījumus normatīvajos aktos, divas citas pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonas sagatavoja un sniedza lēmumpieņēmējiem nepatiesu informāciju par braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanas kārtības maiņas ietekmi uz pašvaldības un tās kapitālsabiedrības finansiālajām interesēm. Noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās personas apzinājās kārtības maiņas prettiesiskumu un zaudējumu radīšanu Rīgas domei un tās kapitālsabiedrībai.
Noziedzīgo nodarījumu rezultātā radītas smagas sekas – pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai nodarīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.
KNAB rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām valsts amatpersonām un vienu fizisku personu, kā arī turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret pilnsabiedrību, kas izmeklēšanas laikā mainīja statusu uz juridiska persona, un trim tās dalībniekiem – juridiskām personām –, kuru interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi.
KNAB šo kriminālprocesu 2023. gada 13. februārī izdalīja no iestādes 2019. gadā uzsākta kriminālprocesa. KNAB izmeklēja noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 320. panta ceturtajā daļā, 323. panta otrajā daļā un 318. panta trešajā daļā – a) kukuļa lielā apmērā piedāvājuma pieņemšanu, ja kukuli pieprasījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, b) kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu un apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas, kā arī c) dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.
KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļai, noslēdzis attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik Ģenerālprokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par krimināllietas turpmāko virzību.
KNAB vērš uzmanību, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
Ušakovs: process ir politiski motivēts
Ušakovs portālam "Delfi" pauž, ka šī procesā pamatā ir esošās Rīgas domes vadības pozīcija, ka pašvaldības sociālie izdevumi ir traktējami kā krimināli sodāmie zaudējumi.
"Ja es pareizi esmu sapratis man izvirzītās apsūdzības, mani tur aizdomās par to, ka es, kā domes priekšsēdētājs esmu vadījis domes sēdi, kuras rezultātā domes deputāti, apspriežoties un brīvi balsojot, pieņēma normatīvu aktu par atlaižu piešķiršanu konkrētām pasažieru grupām Rīgas pilsētas sabiedriskā maršruta tīklā. Šī domes lēmuma rezultātā pensionāri un skolēni varēja izmantot bezmaksas visa veida sabiedrisko transportu Rīgā – sākot ar tramvajiem un beidzot ar mikroautobusiem. Pensionāru un skolēnu braucieni tika kompensēti pēc viena un tā paša tarifa, kas bija vienāds visiem – 1,15 eiro. Rīgas dome šos braucienus kompensēja, kas attiecīgi domes budžetam kopumā izmaksāja vairāk nekā 10 miljoni eiro. Izmeklēšanas ieskatā, šie ir zaudējumi, kas būtu uzskatāmi par kaitējumu Krimināllikuma izpratnē," norāda Ušakovs, uzsverot, ka nepiekrīt, ka tas būtu kaitējums.
Viņš atgādina, ka visu savu funkciju nodrošināšana ir pašvaldību izdevumi un izmaksas, bet tās nekādā veidā nevar tikt uzskatītas par kaitējumu krimināltiesiskā izpratnē.
"Šīs process, diemžēl, ir pilnīgi politiski motivēts pasākums. Bet man nav šaubu, ka kārtējo reizi man izdosies pieradīt savu taisnību," uzsver Ušakovs.
Jau ziņots, ka šogad martā bijušajam Rīgas mēram un pašreizējam Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Nilam Ušakovam (S) piemērots aizdomās turētā statuss jaunā KNAB kriminālprocesā, kas saistīts ar brīvbiļetēm Rīgas mikroautobusos.
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēstīja, ka lieta par kukuļa pieprasīšanu inkriminēta arī bijušajam Rīgas vicemēram Andrim Amerikam (GKR), bet par citiem amata noziegumiem lietā aizdomās tiek turēti arī kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins, bijušais "Rīgas satiksmes" šefs Leons Bemhens un Aleksandrs Brandavs, kura vārds ir saistīts ar uzņēmumu "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS).
