Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Arni Cimdaru par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, nelikumīgi piešķirot prēmijas. Cimdars portālam „Delfi” kategoriski noraidīja tīša kaitējuma nodarīšanu, norādot uz likumdošanas nepilnībām.
KNAB Kriminālprocesa materiāli liecina, ka laika posmā no 2002. līdz 2006.gadam CVK amatpersona pārsniegusi normatīvajos aktos noteikto pilnvaru apjomu, apstiprinot nolikumus, kuros paredzēta arī CVK locekļu prēmēšana, kā arī parakstot rīkojumus par CVK locekļu, tai skaitā sevis prēmēšanu, portālu "Delfi" informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Analizējot normatīvos aktus, pirmstiesas izmeklēšanā tika konstatēts, ka nevienā no tiem nav paredzēts, ka CVK amatpersonas un locekļi varētu tikt prēmēti. Līdz ar to arī nolikumā nevarēja paredzēt iespēju CVK locekļiem piešķirt prēmijas un veikt to izmaksu.

Kopumā no 2002.gada līdz 2006.gadam CVK locekļiem pretrunā ar likumu piešķirtas un izmaksātas prēmijas 73 235 latu apmērā, t.sk. vienpadsmit reizes CVK amatpersona parakstījusi rīkojumus, ar kuriem arī pati saņēmusi prēmijas kopumā 25 445 latu, liecina KNAB informācija.

Pirmstiesas izmeklēšanā secināts, ka CVK amatpersona izdarījusi tīšas darbības, kas acīmredzami pārkāpj tai ar likumu piešķirto pilnvaru robežas un kuru rezultātā valsts un sabiedrības interesēm radīts būtisks kaitējums, nodarot mantisku zaudējumu kopumā 73 235 latu apmērā un graujot CVK prestižu un sabiedrības uzticēšanos.

Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina saukt pie kriminālatbildības Cimdaru par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Cimdars portālam "Delfi" atgādināja, ka kopš 2006.gada vairākām valsts iestādēm „ir šāda rakstura problēma", kas joprojām nav atrisināta. „Es noliedzu, ka esmu veicis tīšu kaitējumu. Ja palasa tekstu, neiet runa, ka nauda tikusi izkrāpta ar slepenām vai aizklātām shēmām, bet ir izmaksātas prēmijas, par pamatu ņemot konkrētu nolikumu," sacīja Cimdars.

Cimdars arī norādīja, - lai arī Valsts kontrole katru gadu pārbauda CVK, līdz 2006.gadam tai neesot bijuši iebildumi pret prēmiju izmaksu CVK, taču 2006.gadā VK esot radies „jauns skatījums".

Patlaban CVK plāno sagaidīt turpmāko prokuratūras rīcību šajā jautājumā. „Man ir zināmas cerības, ka prokuratūra uzklausīs tos argumentus, kurus neņēma vērā KNAB," sacīja Cimdars.

 

 

Valsts kontrole (VK) vēl 2007.gadā revīzijā vērsusi uzmanību uz to, ka CVK darbinieki nepamatoti saņēmuši prēmijas, jo likums par CVK neparedz komisijas locekļu prēmēšanu, bet iepriekš VK norādīja, ka komisijas priekšsēdētājs pārkāpis pilnvaras, prēmējot pats sevi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit