EK ar ekspertu palīdzību ir noteikusi astoņus augsnes un klimata kritērijus, lai objektīvi un skaidri klasificētu šādus apgabalus. Visticamāk jaunā klasifikācijas sistēma stāsies spēkā 2014. gadā, bet līdz tam tiks izmantota līdzšinējā.
Jaunā sistēma neietekmēs ne kalnu rajonus (kas jau ir klasificēti, pamatojoties uz objektīviem kopējiem kritērijiem), ne apgabalus, kuros ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi (piemēram, salas un piekrastes), ko klasificē, pamatojoties tieši uz šādiem apstākļiem.
"Robežu noteikšana apgabalos, kur ir nelabvēlīgi dabas apstākļi lauksaimniecībai, jāracionalizē, un atbalstam jābūt mērķtiecīgākam. Lauksaimnieku un mūsu visu citu interesēs ir izmantot šos apgabalus lauksaimniecībā, lai novērstu apdraudējumu videi," teica Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola.
Pēc viņas vārdiem, iniciatīvas mērķis nav ne samazināt, ne palielināt mazāk labvēlīgos apgabalus, bet gan izveidot zemes robežu noteikšanas sistēmu, ņemot vērā tāda liela un daudzveidīga apgabala kā ES specifiku.
Visā ES pašlaik pastāv vairāk nekā 100 dažādi valstu kritēriji, lai pieņemtu lēmumu par to, vai konkrētam apgabalam var piešķirt mazāk labvēlīgiem apgabaliem paredzētos maksājumus.
Revīzijas palāta ir uzsvērusi šo problēmu, norādot, ka tā varētu izraisīt nevienlīdzīgu attieksmi. Tāpēc Komisija ar ekspertu palīdzību ir noteikusi astoņus augsnes un klimata kritērijus, kas varētu būt labs pamats objektīvai un skaidrai šādu apgabalu klasificēšanai.
Tomēr vēl jāizvērtē, vai jaunā robežu noteikšanas, sistēma, pamatojoties uz minētajiem kritērijiem, būs īsti piemērota. Tas tiks darīts, izmantojot modelēšanu, kuru ES dalībvalstis veiks, pamatojoties uz valsts rīcībā esošajiem sīki izstrādātiem datiem.
Ilgtspējīgu lauku apsaimniekošanas sistēmu saglabāšana apgabalos, kur klimata apstākļi un augsnes īpatnības to apgrūtina, ir būtiska ainavu, dabisko dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī lai mežu ugunsgrēku novēršanai un ūdens un augsnes apsaimniekošanas uzlabošanai.
ES subsīdijas lauksaimniecības saglabāšanai šādos rajonos ir jāatvēl tiem apgabaliem, kur dabas apstākļi ir īpaši nelabvēlīgi un tādējādi ietekmē lauksaimniecību. Atbalsta sadalīšana lauku saimniecībām minētajos apgabalos ir jāvirza tā, lai tas nonāktu saimniecībās, kur pastāv vislielākais risks atstāt zemi novārtā.