Eiroparlamentārietis Alfrēds Rubiks no medijiem uzzinājis, ka Drošības policija (DP) sākusi kriminālprocesu par viņa izteikumiem 1949.gada represiju jautājumā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja deputāts.
"Par Drošības policijas sākto kriminālprocesu saistībā ar maniem izteikumiem par 1949.gada represijām zinu tikai no masu medijiem," sacīja Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) līderis Rubiks.
Eiroparlamentārietis radio sacīja, ka pie viņa neviens ar iebildumiem nav vērsies un oficiālas informācijas par kriminālprocesu viņa arī neesot.
Jau vēstīts, ka vasarā DP sāka kriminālprocesu par Rubika izteikumiem 1949.gada represiju jautājumā. Sākumā maijā DP par Rubika izteikumiem sāka pārbaudi pēc tam, kad no Ģenerālprokuratūras saņēma Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieka Mārtiņa Kaprāna iesniegumu.
Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš rakstīja, ka 1.maijā LSP Grīziņkalnā rīkoja mītiņu, kas ieguva plašu publicitāti Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Līdzās vairākiem mītiņa dalībniekiem LNT ziņu sižetā tika intervēts Rubiks. "Tās represijas, kas bija 1949.gadā, nevar vērtēt viennozīmīgi. Tur daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem," ziņu sižetā klāstījis Rubiks.
Arī uzrunā sociālistu tradicionālajā 1.maija mītiņā viņš noliedza okupācijas faktu - Latvijas pievienošana PSRS, viņaprāt, bijusi tikpat brīvprātīga kā iestāšanās Eiropas Savienībā.
Sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Kaprāns laikrakstam atgādinājis, ka Latvijā padomju represijas tiek traktētas kā noziegums pret cilvēci.
Pats Rubiks no saviem vārdiem neatkāpjas un uzskata, ka neko nav pārkāpis. "Deportācijas neveica kāds no meža iznākušais, bet gan tā laika oficiālās iestādes, balstoties uz likumiem," telefonsarunā laikrakstam teica eirodeputāts. Viņaprāt, uz tā laika notikumiem esot jāskatās tā laika acīm, nevis no šodienas skatpunkta.
1941.gada 14.jūnijs un 1949.gada 25.marts Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir divas melnās dienas. 25.martā padomju varas sarīkoto deportāciju rezultātā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 43 000 cilvēku, tai skaitā 10 000 bērnu.
