Saeimas deputāts Kūtris iesniegumā prokuratūrai piekoriģē deputātu lemto, vēstī raidījums
Foto: F64

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Citadeles pārdošanu vadītājs Gunārs Kūtris (NSL) šovasar vērsies pie generālprokurora, lūdzot izmeklēt, viņaprāt, premjerministres Laimdotas Straujumas (V) pastrādātus noziegumus. Savukārt, partijas “Vienotība” Saeimas frakcija pirms nedēļas prokuroram prasījusi izvērtēt, vai kriminālus parkāpumus nav pieļāvis pats Kūtris, svētdien vēstī TV3 raidījums Nekā Personīga.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Abos gadījumos prokuratūra prasīto esot noraidījusi.

Raidījums atgādina, ka bankas “Citadele” pārdošanas parlamentāro izmeklēšanas komisiju pirms gada izveidoja pēc sabiedriskajā telpā virmojošām baumām, ka banka amerikāņu investoram “Ripplewood” pārdota par “sviestmaizi”. Komisijas vadībā iecēla opozīcijas partijas “No sirds Latvijai” deputātu Gunāru Kūtri. Izveidotā institūcija paskaidrojumus aicināja sniegt augstas valsts amatpersonas, arī premjerministri.

Jūlija sēdē deputāti pārrunāja Straujumas izteikumus kādā no iepriekšējās komisijas sēdēm. Premjerministre bija minējusi, ka uz viņu esot izdarīts spiediens par “Citadeles” investoriem neņemt amerikāņus. Komisija bija prasījusi paskaidrojumus Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietniekam Andim Freimanim, kā arī Drošības policijas (DP) priekšnieka vietniekam Intam Ulmanim. Abi esot atbildējuši, ka viņu rīcībā ziņas par spiedienu neesot.

Komisija bija pieprasījusi Valsts kancelejai arī ierakstu no valdības slēgtās sēdes. Tajā Ministru kabinets lēma par sarunu sākšanu ar “Ripplewood”. Atklājies, ka audioierakstā ir pārtraukumi, kā arī trūkusi dokumentācija par to sēdes brīdi, kad ministri palūguši iziet citas personas, ziņo raidījums. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš raidījumam paskaidrojis, ka sēdē bijis pārtraukums un pārrtraukuma laikā sēde nebija turpinājusies. Tāpat viņš uzsvēra, ka Valsts kanceleja sniegusi visu nepieciešamo informāciju ģenerālprokuratūrai, izvērtējusi gan audio, gan videoierakstus un secinājusi, ka tas vienīgais pārtraukums ir bijis sešas sekundes. Tajās “fiziski nav iespējams sēdi noturēt”, sacījis Krieviņš.

Skaidrojumi deputātus gan neesot apmierinājuši. Viņi saskatatīja, ka pretrunas Straujumas izteikumos un montāža valdības sēdes ierakstā varētu būt fakti, kas atklāj nelikumības bankas pārdošanā. Līdz ar to komisija lēmusi prasīt prokuratūrai izmeklēšanu.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Kūtris vēstulē prokuratūrai paudis it kā komisijas viedokli, ka Straujuma pieļāvusi noziedzīgas darbības un par tām ir nepieciešams rosināt kriminālprocesu, skaidro raidījums, norādot, ka komisijas stenogrammā šādu deputātu domu īsti neesot.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Kārlis Šadurskis (V) raidījumam sacījis, ka nevienam neesot bijuši iebildumi, ka Kūtris uzraksta ģenerālprokuroram vēstuli ar jautājumu, vai šeit ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. “Bet Kūtra kungs uzrakstīja citādi. Kūtra kungs uzrakstīja – komisija lūdz sākt kriminālprocesu pret Laimdotu Straujumu,” atklāj deputāts.

Izmeklēšanas komisijas stenogramma no Kūtra vēstules prokuratūrai atšķiras. No stenogrammas izriet, ka deputātiem notikušais šķiet aizdomīgs un prasās pēc izmeklēšanas. Savukārt Kūtris jau apgalvojuma formā raksta, ka Straujuma, sniedzot nepatiesas ziņas, ir apzināti maldinājusi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Savukārt Valsts kancelejas darbinieki, esot veikuši manipulācijas ar valdības sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par Citadeles pārdošanu.

Kūtris komisijas deputātu vārdā prasa prokuratūrai sākt kriminālprocesu un vainīgās personas sodīt, lai gan sēdes stenogrammā lasāms, ka, piemēram, deputāts Andrejs Elksniņš (S) aicinājis savus kolēģus neuzņemties soģa lomu un notikušo nevērtēt, atklāj raidījums. Kūtris raidījumam skaidrojis, ka, vadoties pēc savas tiesību izpratnes, vēlējies prokuratūrai nodot juridiski korektu iesniegumu.

“Kad nosūta prokuratūrai iesniegumu, es domāju, ka ir loģiski, ja mēs aprakstām faktu un prasām izvērtēt, vai tur ir tāds pārkāpums, vai nē. Izskatītos ļoti dīvaini, ja mēs aizsūtītu prokuratūrai iesniegumu – ziniet, tas cilvēks darīja to un to. Pārbaudiet, vai nav kāda likuma pārkāpums. Tas būtu ļoti nekorekti pret iestādi,” savu rīcību komentējis Kūtris.

Kūtris apgalvo, ka uz papīra izlicis tikai to, par ko deputāti lēmuši. Tomēr raidījums norāda, ka tādējādi neesot skaidri iemesli, kāpēc deputāts apzvanījis deputātus, lai pārliecinātos, ka tie neiebildīs pret viņa sarakstīto.

Kūtris jautāts par zvana iemesliem, raidījumam atbildējis, ka “to jūnija sēdi precīzi neatceras”. Viņš pieļāvis, ka “visticamāk, varētu būt”.

Par atšķirībām komisijas stenogrammā un Kūtra iesniegumā “Vienotības” Saeimas frakcija vērsusies pie ģenerālprokurora. Iesnieguma autors Andrejs Judins raidījumam sacījis, ka Kūtra rīcībā saredz līdzības ar savulaik Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Vinetas Muižnieces darbībām, kurai par komisijas lēmuma sagrozīšanu tiesa piesprieda kriminālsodu.

Pēc trīs mēnešu izmeklēšanas prokuratūra konstatējusi, ka Straujumas un Valsts kancelejas darbinieku rīcībā nav likuma pārkāpuma. Manipulācijas ar valdības ierakstu nav notikušas, un par spiediena izdarīšanu Straujuma komisiju nav maldinājusi. Viņa to bija minējusi SAB direktoram Jānim Maizītim. Abi esot pārrunājuši kādu trešo pesonu rīcības ķēdi ar nolūku ietekmēt valdības lēmumu, ko varētu traktēt kā spiedienu. Kā skaidro prokuratūra Maizītis par šo sarunu varēja arī nestāstīt savam vietniekam Andim Freimanim, kuram Kūtra komisija prasīja paskaidrojumus, skaidro raidījums.

Savukārt šonedēļ pokuratūra konstatēja, ka kriminālu pārkāpumu nav arī atšķirībās starp Kūtra vadītās komisijas stenogrammu un to, ko viņš rakstījis komisijas vārdā prokuratūrai. Abi lēmumi nav pārsūdzami.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form