Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien, 5. martā, sācis kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma SIA "Rīgas karte" amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, informēja birojā.
Par iespējamajiem noziegumiem paredzēta atbildība Krimināllikuma 323. panta otrajā daļā un 322. panta pirmajā daļā, proti, par kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.
Kriminālprocesa ietvaros KNAB aizturējis vienu personu.
Krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.
Krimināllietas izmeklēšana šobrīd ir sākuma stadijā, norādīja KNAB. Sīkāku informāciju par kriminālprocesu KNAB sola sniegt brīdī, kad tas nekaitēs izmeklēšanas interesēm.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
SIA "Rīgas karte" valdē strādā trīs personas – Aleksandrs Brandavs, Pāvels Tulovskis un Francijas pilsonis Ēriks Fransuā Morizūrs. 51% uzņēmuma akciju pieder pašvaldības SIA "Rīgas satiksme".
Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esoša informācija liecina, ka aizturētais ir Brandavs.
LTV arī ziņo, ka uzņēmumā "Rīgas karte" trešdien KNAB veicis kratīšanu, savukārt Brandavs aizturēts Rīgas lidostā.
"Rīgas satiksmes" runasvīrs Viktors Zaķis savukārt iepriekš norādījis, ka Brandavs jau kādu laiku izņēmis darba nespējas lapu.
Brandavs ir patiesā labuma guvējs uzņēmumā "Rīgas mikroautobusu satiksme", liecina "Lursoft" pieejamā informācija. Iepriekš viņš bija arī Rīgā pie varas esošās partijas "Gods kalpot Rīgai" valdes loceklis. Bet "Rīgas satiksmē" Brandavs strādā par Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītāju.
Nu jau bijušais "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss pēc nākšanas amatā atsauca atļauju Brandavam apvienot amatus "Rīgas satiksmē" un "Rīgas kartē", uzdodot izvēlēties vienu no darbavietām. Kopš tā laika Brandavam esot izņemta darba nespējas lapa.
Bijušais "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss žurnālam "ir" norādījis, ka "Rīgas karte ir "vislielākais uzņēmuma naudas izsūcējs".
"Tas uztur transporta e–talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās, kuros bērni pīkstina savas Rīdzinieku kartes, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pērn šim sadarbības partnerim "Rīgas satiksme" maksāja 27,7 miljonus eiro, turklāt katru gadu summa arvien pieaug. Piemēram, par e–talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni. Tātad gandrīz 40% aiziet sistēmas uzturēšanai, kas turklāt nav mūsdienīga — tā vietā, lai par braucienu tieši norēķinātos ar bezkontakta bankas karti turpat autobusā vai tramvajā, pasažierim biļete iepriekš jāpērk kioskā vai par paaugstinātu maksu pie šofera. Vēl absurdāks piemērs ir termināļi skolu ēdnīcās. Par viena tāda aparāta īri "Rīgas satiksme" maksā "Rīgas kartei" 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro," žurnālam teica Matīss.
Savukārt ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi" noslēgts līgums, kas "Rīgas satiksmei" gadā varētu radīt aptuveni septiņus miljonus eiro lielus zaudējumus. Jaunais līgums ir spēkā no pagājušā gada decembra. Viena pasažiera pārvadāšana mikroautobusā tagad izmaksā 1,34 eiro, bet pasažieriem biļetes cena nemainās – par braucienu jāmaksā 1,15 eiro. Starpību jāpiemaksā pasūtītājam jeb "Rīgas satiksmei".
Turklāt pašvaldība ir atļāvusi 14 mikroautobusu maršrutos braukt arī skolēniem un pensionāriem, par kuru braucieniem maksā pilsēta. Ieņēmumi no šiem pasažieriem iet secen "Rīgas satiksmes" kasei, tāpēc uzņēmuma zaudējumi no apakšuzņēmuma darbības esot vēl lielāki.
Brandava amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu rodams, ka "Rīgas kartē" viņš atalgojumā saņēma 147 740 eiro. Bet "Rīgas satiksmē" – 31 400 eiro.
Brandavam pieder zeme Rīgā un Rojā, kā arī būve galvaspilsētā. Viņš bezskaidrā naudā uzkrājis ap 800 tūkstošiem eiro, aizdevis aptuveni 1,4 miljonus eiro, bet viņa parādsaistības ir 103 366 eiro.
