Foto: LETA

Naktī uz svētdienu savās mājās nogalināts zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, savā "Twitter" profilā ierakstījis viņa kolēģis jurists Mārtiņš Krieķis, kurš pēc tam faktu telefoniski apstiprināja arī "Delfi".

Krieķis "Twitter" vēstīja par Rebenoka nogalināšanu un paziņoja, ka par slepkavu atrašanu izsludina 20 000 eiro atlīdzību.

2019. gada martā Rebenoks vērsās pie toreizējā Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža un Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta saistībā ar viņam izteiktiem draudiem dzīvībai, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs.

Valsts policijā (VP) portālam "Delfi" apstiprināja, ka Rebenoks ir atrasts nogalināts. VP pārstāve Gita Gžibovska norādīja, ka saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess. Šobrīd notikušā izmeklēšanā ir iesaistīti lieli policijas resursi, tiek veiktas operatīvās un izmeklēšanas darbības.

Sākotnēji VP norādīja, ka kriminālprocess uzsākts par slepkavību, ja tā saistīta ar laupīšanu pēc Krimināllikuma 117. panta. Šis pants noteic, ka par šo nodarījumu vainīgajam kā sodu var piemērot mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Vēlāk pa dienu VP "Delfi" norādīja, ka izskata divas versijas par advokāta Pāvela Rebenoka slepkavību. Viena joprojām ir saistīta ar laupīšanu, bet otra – ar viņa profesionālo darbību. Policija gan neprecizē, ar kādu tieši profesionālo darbību, proti, advokāta, uzņēmējdarbību vai politisko darbību.

Izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju VP šobrīd nesniedz.

Savukārt Krieķis sarunā ar portālu "Delfi" apgalvoja, ka Rebenoks nogalināts, izmantojot fizisku spēku. Tāpat aizstāvis saistīja notikušo slepkavību ar finanšu līdzekļiem, kas saistīti ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK), norādot, ka pretestība, kuru Rebenoks izjuta, kad pretendēja uz AS "Latvenergo" valdi bijusi bezprecedenta.

Tāpat jurists izteica pieņēmumu, ka pie notikušās slepkavības pasūtīšanas vainojami politiskie spēki.

Krieķis teica, ka sestdien vakarā Rebenoks bijis pie viņa ciemos, un aizbraucis mājās vēlu naktī. "Tāpēc tas, ko mēs redzam – neticu, ka tā ir laupīšanas slepkavība. Tā ir slepkavība izdarīta ar apzinātu mērķi," uzskata Krieķis.

Politiķis, bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), kuram Rebenoks iepriekš bijis ārštata padomnieks, svētdienas rītā atzina, ka saskaņā ar viņam zināmo informāciju Rebenoks šonakt gājis bojā. Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs teica, ka par advokāta nāvi viņš uzzinājis no medijiem un sociālajiem tīkliem, taču oficiālas informācijas viņam nav.

Latvijas Televīzija svētdienas vakarā, atsaucoties uz tās rīcībā esošu neoficiālu informāciju, vēsta, ka Rebenokam uzbrukts mirklī, kad viņš slēdzis vaļā mājas durvis. No mājas arī esot iznests daudz mantu.

Policija svētdienas pēcpusdienā turpināja darbu nogalinātā advokāta mājā Langstiņos, tostarp aptaujājot arī kaimiņus.

Rebenoks kopš 2008. gada vadīja advokātu biroju "Rebenoks & Vilders". Iepriekš viņš arī bijis "OlainFarm" padomes priekšsēdētājs, bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomnieks, kā arī Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks. Kā liecina "Lursoft" pieejamā informācija, līdz slepkavības dienai Rebenoks bija Valērija Maligina fonda valdes loceklis. Viņam vienādās daļās ar Ingu Balandinu piederēja SIA "Verdorff", kā arī kapitāldaļas 16,7% apmērā uzņēmumā – SIA "Frančeska VET".

Kā vēsta aģentūra LETA, šī ir jau trešā advokāta slepkavība pēdējos gados, no kurām viena – advokāta Ulda Bērziņa slepkavību Mārupē ir atklāta. 2018. gada 30. maija rītā, tika nošauts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Šī lieta vēl nav atklāta. Tāpat 2019. gada 20. jūlijā divi divi vīrieši maskās iebruka privātmājā Mārupē, lai veiktu laupīšanu. Šajā noziegumā tika nošauts advokāts un bijušais tiesnesis Bērziņš.

Rebenoks dzimis 1980. gada 4. augustā. Viņš beidzis Latvijas Jūras akadēmiju kuģu vadīšanas specialitātē, kā arī Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

Rebenoks 2003. gadā bijis Ministru prezidenta Eināra Repšes ārštata padomnieks jūrniecības un ostu jautājumos, bet pēc tam iecelts par finanšu ministra padomnieku Ventspils ostas jautājumos. Tad Ministru kabinets viņu apstiprinājis Ventspils ostas valdē kā Finanšu ministrijas pārstāvi, bet 2004.gada martā valdība viņu no šī amata atcēla.

Rebenoks no partijas "Jaunais laiks" saraksta 2005. gadā startējis Rīgas domes un 2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās.

No 2018. gada septembra līdz 2019. gada aprīlim Rebenoks bijis AS "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs, bet 2019. gada februārī kļuvis par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekli. Turklāt no 2019. gada jūnija līdz 2019. gada jūlijam bijis AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs.

Tāpat Rebenoks no 2019. gada februāra bija iepriekšējā ekonomikas ministra Nemiro ārštata padomnieks.

Šī gada februārī Rebenoks tika ievēlēts par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietnieku, bet jau aprīlī paziņoja, ka pamet darbu Rīgas brīvostas valdē, lai saglabātu savu advokāta statusu.

Rebenoks bijis Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas biedrs kopš 2005. gada, un kopš 2009. gada –vadošais partneris zvērinātu advokātu birojā "Rebenoks & Vilders".

Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru Rebenoks iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā šogad 5. maijā, beidzot darbu Rīgas brīvostas pārvaldē kā valdes priekšsēdētāja vietnieks, teikts, ka par darbu Rīgas brīvostas pārvaldē šogad viņš nopelnījis 14 000 eiro. Kā zvērināts advokāts viņš nopelnījis 56 204 eiro, bet dividendēs no pašam kopā ar Ingu Balandinu piederošā SIA "Verdorff" saņēmis 100 000 eiro.

Viņa skaidrās naudas uzkrājumi veidoja 65 000 eiro, un tie, salīdzinot ar 2019. gadu, pieauguši par 10 000 eiro. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi AS "Luminor Bank", AS "Citadele Banka" un AS "Swedbank" kopā veidoja 130 500 eiro, un tie ir samazinājušies par teju 31 000 eiro, salīdzinot ar 2019. gada beigām.

Rebenokam piederēja SIA "Verdorff" akcijas 50 000 eiro vērtībā, AS "Olainfarm" akcijas 70 eiro vērtībā, AS "Grindeks" akcijas 140 eiro vērtībā un SIA "Frančeska VET" akcijas 475 eiro vērtībā.

Viņam piederēja dzīvoklis Rīgā un zeme Garkalnes novadā, kas iegādāta šogad, kā arī īpašums, kuram amatpersonas deklarācijā pie veida norādīts "pārējie". Savukārt lietošanā viņam bija zeme un ēkas Garkalnē, būve Garkalnē un nekustamais īpašums Rīgā, kuram pie veida norādīts "pārējie".

Rebenokam piederēja divas vieglās automašīnas – 2020. gada "Porsche 911 Carrera 4S", kas iegādāta šogad, un 2016. gada "BMW 730D", bet šogad lietošanā bija iegūts 2020. gada "Mercedes GLS350".

Šogad līdz 5. maijam Rebenoks veica trīs darījumus, kuru summa pārsniedza 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Viņš veica divus pirkumus par 135 132 eiro un 25 000 eiro, kā arī "citu" darījumu par 44 346 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!