Senāta Krimināllietu departaments 11. novembrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijusī Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova atzīta par vainīgu trijos noziedzīgos nodarījumos par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu lielā apmērā. Par katru noziedzīgu nodarījumu apsūdzētā sodīta ar naudas sodu četru minimālo mēnešalgu apmērā jeb 1720 euro. Galīgais sods noteikts desmit minimālo mēnešalgu apmērā jeb 4300 euro, noskaidroja portāls "Delfi".
Izskatāmajā lietā pirmās instances tiesa bija atzinusi par pamatotu apsūdzību daļā par diviem noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz vienu konstatējot kriminālatbildības noilgumu.
Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores iesniegto apelācijas protestu un apsūdzētās aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību, atzina par pamatotiem prokurores argumentus par to, ka attiecībā uz apsūdzētās izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav iestājies noilgums. Savukārt aizstāvja sūdzību, ar kuru tika lūgts atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt jaunu spriedumu, apsūdzēto attaisnojot, apelācijas instances tiesa atzina par nepamatotu un noraidīja.
Lietā risināts strīds par Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" noteikto amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtību, norādot informāciju par veiktajiem darījumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Vērtēti arī citi ar valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu saistīti jautājumi, kuriem ir būtiska nozīme Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā.
Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas veikto tiesību normu interpretāciju par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību un secinājumus par apsūdzētās darbību juridisko kvalifikāciju.
Jau vēstīts, ka Koļegova 2018. gada maijā pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus žurnālistiem un devās prom. Pēdējā vārdā Koļegova bija apgalvojusi, ka neizprot lietas būtību un lūdza tiesu nepiemērot viņai naudas sodu, norādot, ka viņai neesot finanšu līdzekļu, lai šādu sodu nomaksātu.
Koļegovas amatpersonas ienākumu deklarācijā, kas iesniegta, beidzot amata pienākumu pildīšanu, norādīts, ka pārskata periodā viņa no VVD saņēmusi darba algu 22 946 eiro apmērā. Tāpat viņa deklarējusi bezskaidrās naudas uzkrājumu 16 761 eiro apmērā. Viņa arī norādījusi parādsaistības 142 064 eiro apmērā, taču deklarējusi aizdevumu 141 394 eiro apmērā.
Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā, nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.
Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopējā vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopējā vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
