Sešus 13.janvāra grautiņu dalībniekus soda ar piespiedu darbu
Foto: F64

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja kārtējo spriedumu vienā no 13.janvāra grautiņu krimināllietām, sešus nekārtību cēlājus sodot ar piespiedu darbu, bet vienu - ar nosacītu brīvības atņemšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā informēja tiesā, vienīgais, kuram šodien tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana, ir Romāns Raimers. Ja četru gadu laikā šis apsūdzētais vēlreiz pārkāps likumu, viņam uz gadu būs jāiet cietumā. Bez tam apsūdzētajam uz laiku ir noteikts aizliegums piedalīties jebkādos politiskos piketos un mītiņos.

Savukārt pārējie apsūdzētie - Rolands Siliņš, Žamšids Turdibajevs, Juris Kļova, Ivo Romanovskis, Raimonds Romanovskis un Arturs Einemanis - par dalību 13.janvāra grautiņos tika sodīti ar piespiedu darbu no 100 līdz 240 stundām.

Pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 29.maijā, bet pēc tam likumā noteiktajā kārtībā to varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Tikmēr kādā citā Rīgas apgabaltiesas sēžu zālē šodien notika tiesas debates 13.janvāra grautiņu lietā pret četriem apsūdzētajiem - Lauri Krasņikovu, Ingu Zaharčenoku, kā arī brāļiem Lauri un Jāni Tijoniem. Vienu no viņiem prokurors lūdza sodīt ar nosacītu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, bet pārējos trīs - ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem.

Šajā lietā tiesa rīt, 15.maijā, plkst.15 uzklausīs apsūdzēto pēdējo vārdu. Visticamāk, jau rīt arī tiks pasludināts spriedums.

Jau ziņots, ka pagājušā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa apjomīgo 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.

Aptuveni puse apsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu jau sagaidījusi. Vairums no viņiem sodīti ar piespiedu darbu, daži saņēmuši arī nosacītu brīvības atņemšanu, bet reālu cietumsodu izpelnījušies vien tie, kuri jau iepriekš izdarījuši noziegumus. Tomēr lielākā daļa pasludināto spriedumu vēl nav stājusies likumīgā spēkā.

Kriminālprocesos, kas tika sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.

2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā Krimināllikuma redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk šī norma tika izslēgta.

Šobrīd likums par dalību grautiņos paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Jau ziņots, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.

Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form