Foto: PantherMedia/Scanpix

Valsts policija šogad prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nodevusi sešas krimināllietas par Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu. Kopumā tajās figurē 13 personas, bet izkrāptā naudas summa sasniedz teju miljonu eiro.

Likumsargi jau iepriekš skaidrojuši, ka parasti fondu naudas izkrāpšanas lietu izmeklēšana ir laikietilpīga un prasa diezgan ievērojamus resursus no tiesībsargājošo iestāžu puses. Kā portālam "Delfi" skaidroja policijā, pārsvarā blēži izkopuši divu veidu shēmas, lai iegūtu ES fondu naudu projektiem, kuri vai nu faktiski nemaz netiek īstenoti, vai arī to patiesās izmaksas nav ne tuvu prasītajam un piešķirtajam finansējumam.

Līdz ar to viena no shēmām paģēr, ka fondu līdzfinansējuma tīkotājs uzraksta projektu, piesaka to Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) vai Lauku atbalsta dienestā (LAD) atbalsta saņemšanai. Abi dienesti ir atbildīgi par fondu naudas piešķiršanu un sadali.

Pēc projekta iesniegšanas tā īstenotājiem jāuzsāk darbība pašu spēkiem un, kad projekts izpildīts, viņi var saņemt atbalstu – atgūt iztērētos līdzekļus. Likumsargu pieredze rāda, ka šajā gadījumā krāpšana parasti notiek, mākslīgi sadārdzinot pakalpojumu cenas, kā piemēru šādai krāpšanas shēmai policija min iepirkumu sadārdzināšanau vai lietotu iekārtu uzdošanu par jaunām. Tādējādi projekta īstenotājs var no fondiem atgūt vairāk naudas nekā faktiski projekts izmaksājis.

Otrs veids kā izkrāpt ES fondu naudu ir viltot dokumentus un melot, ka uzsākta ražošana, taču realitātē nekas nav izdarīts. Brīdī, kad rodas aizdomas par krāpšanu, attiecīgi LIAA vai LAD vēršas policijā, kas sāk izmeklēšanu, noskaidrojot, kurš bijis organizators, kurš izpildītājs, kā arī citas iesaistītās puses.

Portāls "Delfi" piedāvā plašāk iepazīties ar šogad prokuratūrai nosūtītajām krimināllietām saistībā ar fondu finansējuma izkrāpšanu.



Foto: Reuters/Scanpix

LIAA ar savu projektu bija vērsies kāds uzņēmums, kam bija paredzēts ražot PET pudeļu ražošanas iekārtas. Uzņēmums aģentūrai bija pieteicis projektu, kurā aprakstītas iekārtas PET pudeļu pūšanai.

Saistībā ar iesniegto informāciju uzņēmumam kopā tika izmaksāts atbalsta finansējums 197 450 eiro apmērā. Vēlāk LIAA konstatēja, ka ražošana faktiski nenotiek.

Tā kā radušās aizdomas par krāpšanu, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) 2014. gada 5. maijā sāka kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā. Izmeklēšanā likumsargi par aizdomās turēto atzinuši kādu vīrieti, kam inkriminēts noziegums pēc Krimināllikuma 177. panta 4. daļas. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Izmeklēšanu ENAP darbinieki pabeiguši 2016. gada 29. janvārī, kad kriminālprocess nosūtīts Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.

Izmeklēšanā gan nav izdevies atgūt izkrāpto naudas summu.


Foto: morgueFile

LAD vērsušies kāda uzņēmuma pārstāvji, kas gribējuši atgūt naudu par metālapstrādes iekārtas iegādāšanos. Projektā uzņēmums bija norādījis, ka iegādāta "automatizēta datorvadāma CNC iekārta ar piecām datorvadāmām asīm un atbilstošu programmnodrošinājumu, kā arī palīgierīces – stiprinājumi". Viņi vēlējušies atgūt finansējumu 140 000 eiro apmērā.

2014. gada 11. aprīlī sākts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā mēģinājumu, jo naudu LAD viņiem neizmaksāja aizdomu dēļ. Izmeklēšanā atklājies, ka notikusi arī dokumentu viltošana, tāpēc likumsargi aizturējuši divas personas.

Izmeklēšana ilgusi gandrīz divus gadus - veiktas ekspertīzes viltotajiem dokumentiem un apkopoti citi pierādījumi. Izmeklēšanu ENAP pabeidza 2016. gada 15. februārī, kad nosūtīja lietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.

Abiem vīriešiem policija inkriminējusi krāpšanas lielā apmērā mēģinājumu un dokumentu viltošanu pēc Kriminālliekuma 177. panta 3. daļas un Krimināllikuma 275. panta 2. daļas. Par krāpšanu lielā apmērā soda ar līdz desmit gadu ilgu cietumsodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Savukārt par dokumenta viltošanu mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās vai, ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai ar naudas sodu.


Foto: F64

LAD bija vērsies arī uzņēmums, kurš gribējis atgūt granulu ražošanas līnijas piegādei un uzstādīšanai iztērēto naudu. Kopā uzņēmums bija paredzējis atgūt 140 000 eiro, taču LAD radušās aizdomas par krāpšanu. Tādēļ summa pēc dokumentu saņemšanas izmaksāta netika, bet dienests vērsās policijā.

Par krāpšanas lielā apmērā mēģinājumu ENAP uzsākusi kriminālprocesu 2014. gada 26. martā. Izmeklēšanā likumsargi atklājuši, ka shēmā iesaistīts kāds 1966. gadā dzimis vīrietis un 1988. gadā dzimusi sieviete. Abi aizturēti un atzīti par aizdomās turētajiem.

Šā gada 19. februārī kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas, par ko var sodīt ar līdz desmit gadu ilgu cietumsodu.

Līdz ar to policijai izdevies novērst 140 000 eiro zaudējumu.


Foto: LETA

Vēl kāds uzņēmums teju pirms trim gadiem bija vērsies LAD ar mērķi atgūt naudu, kas iztērēta salmu granulu ražošanas iekārtā. Kopējā summa bijusi 88 000 eiro.

Par krāpšanas lielā apmērā mēģinājumu ENAP sākusi kriminālprocesu 2013. gada 11. novembrī. Izmeklēšanā policija atklājusi, ka shēmā iesaistīts kāds 1982. gadā dzimis vīrietis un 1981. gadā dzimusi sieviete. Abas personas ENAP aizturējusi un atzinusi par aizdomās turētajiem.

Marta vidū kriminālprocess nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas.

Policija norāda, ka pretējā gadījumā pastāvējusi iespēja, ka būtu izmaksāts atbalsta finansējums 88 000 eiro.


Foto: LETA

140 000 eiro par metālapstrādes ceha izveidi no LAD vēlējies atgūt vēl kāds uzņēmums, taču dienestam radušās aizdomas un tas vērsies policijā.

2014. gada aprīlī ENAP par krāpšanas lielā apmērā mēģinājumu sāka kriminālprocesu. Izmeklēšanā policistiem izdevies atklāt, ka shēmā iesaistīti 1982. gadā, 1986. gadā un 1981. gadā dzimuši vīrieši. Policija visus trīs aizturējusi un atzinusi par aizdomās turētajiem.

Kriminālprocess nodots Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma 15. panta 4. daļas, Krimināllikuma 177. panta 3. daļas un Krimināllikuma 275. panta 2. daļas.

Arī šajā gadījumā izdevies novērsts 140 000 eiro atbalsta finansējuma izmaksu.


Foto: PantherMedia/Scanpix

LIAA ar ieceri ražot balto pigmentu bija vērsušies uzņēmēji, un saskaņā ar projektu viņi pretendēja uz 199 202 eiro lielu atbalsta finansējumu.

LIAA viņiem izmaksājusi 139 441 eiro, taču vēlāk aģentūrai radušās aizdomas, ka nekāda ražošana nenotiek. 2014. gada pirmajā pusē ENAP sākusi kriminālprocesu.

Izmeklēšanā par aizdomās turētajiem policija atzina trīs personas – 1963. gadā un 1993. gadā dzimuši vīrieši un 1963. gadā dzimusi sieviete. Projektā bijis minēts, ka viņiem paredzēts iegādāties iekārtu kompleksu ķīmisko produktu ražošanai baltā pigmenta ražošanai. Taču izmeklēšanā atklājies, ka nebija sākta nekāda veida ražošana, kā arī aizdomās turētie pat nav varējuši paskaidrot, kas ir baltais pigments un kam tas paredzēts.

Izmeklēšana pabeigta 2016. gada 24. februārī, kad lieta nosūtīta Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!