Arī pēc HD valdes locekļa Gintara Kavača tiesā iepriekš sniegtajām liecībām izriet, ka HD parādi tika restrukturizēti un firma nav vairs parādā ne lietā apsūdzētajam telekompānijas LNT ģenerāldirektoram Andrejam Ēķim, ne Šķēlem, bet gan savai māteskompānijai SIA "Stratēģiskie risinājumi".
Prokurors Monvīds Zelčs otrdien pratināja Šķēli par bijušā "Kempmayer Media Latvija", tagad "Hannu Digital", vairāku miljonu Lielbritānijas mārciņu un vairāk kā septiņu miljonu ASV dolāru aizņēmumu no lietā apsūdzētā Ēķa, kurš savukārt šo summu aizņēmās no Šķēles.
Lai gan vairāki advokāti iebilda pret jautājumiem par Šķēles aizdevumu Ēķim, sakot, ka par šo aizdevumu lietā nav celta apsūdzība un ka jautājumi par to ir jaukšanās abu iesaistīto privātajās dzīvēs, TP līderis uz tiem atbildēja. Tiesnesis Juris Stukāns prokuroram Monvīdam Zelčam gan izteica mutisku aizrādījumu par lietas norises traucēšanu, uzdodot jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.
Taču Šķēle, uzsverot, ka, viņaprāt, gan viņa bijušais advokāts Jānis Loze, gan viņa finanšu konsultants Harijs Krongorns ir apsūdzēti nepatiesi, uz prokurora jautājumiem atbildēja. Viņš skaidroja, ka naudu Ēķim aizdevis, jo ticējis digitālās TV projektam. Šķēle skaidroja, ka Ēķis jau iepriekš bija veiksmīgi īstenojis digitālās televīzijas pilotprojektu, ko, kā Šķēle atminējās, sauca "Pica TV".
Šķēle tiesā liecināja, ka Ēķis bijis pazīstams ar "Kempmayer Media Limited" izpilddirektoru Toniju Flanaganu, kurš palīdzējis realizēt "Pica TV" projektu. "Naudai šajā pasaulē nav nekādas vērtības, galvenais ir cilvēka godaprāts," par aizdevumu sacīja Šķēle, norādot, ka līgumu par to pārbaudīja juristi.
No "digitālālgeitas" prokuroru tiesā iepriekš teiktā izriet, ka Ēķis KMLat aizdeva 10,4 miljonus ASV dolāru, lai uzņēmums varētu izpildīt Stokholmas Starptautiskās šķīrējtiesas spriedumu un atmaksāt šādu summu a/s "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) . Prokurori arī iepriekš atsaucās uz šādu vairāk nekā piecus miljonus latu vērtu maksājumu DLRTC kontā, kas nācis no Ēķa 2006.gada decembrī. Savukārt Ēķim šo naudu aizdevis Šķēle.
Saistības 2007. gadā pārņēma uzņēmums "Hannu Pro", kurš nopirka "Kempmayer Media Latvia" un pārsauca to par "Hannu Digital". Portāls "Dellfi" jau iepriekš rakstīja, ka "KMLat" "mantiniece" SIA "Hannu Digital" no Šķēles kā 10,4 miljonu ASV dolāru kreditora atbrīvojās šī gada aprīlī, bilances uzlabošanas nolūkos veicot kredīta restrukturizāciju. Tagad šo summu HD ir parādā tās 90% īpašniecei SIA "Stratēģiskie risinājumi".
"Hannu Digital" valdes loceklis Kavacis augustā, liecinot tiesā, atklāja: "Pēc tam, kad iegādājos firmu KMLat, izgāju cauri vēsturēm, kreditoriem, tikos ar Ēķi un nonācu līdz Šķēlem". Viņš tiesai skaidro, ka "loģisks jautājums bija, kur Ēķis šādus līdzekļus ņēma – tur bija gala kreditors, kas bija Šķēle". Kavacis, kurš liecināja divas dienas pēc kārtas, sākumā nevarēja izskaidrot, vai Ēķis un Šķēle joprojām ir "Hannu Digital" kreditori vai arī nē. Taču vēlāk tiesas sēdē viņš atzina, ka parādi tika restrukturizēti, un to veica "profesionāli juristi" – advokātu birojs "Eversheds Bitāns", tāpēc tā bijusi diezgan sarežģīta shēma. "Tagad šis kredīts ir restrukturizēts un mēs neesam parādā ne Ēķim, ne Šķēlem, bet māteskompānijai," iepriekš portālam "Delfi" skaidroja Kavacis.
Šķēle otrdien atkārtoti liecināja par to, ka interese par digitalizācijas projektu viņam bijusi, taču neesot bijis iespējas iegūt lielāku kontroli, tamdēļ projektā viņš galu galā nav iesaistījies. Šķēle gari un plaši atbildēja uz prokuroru jautājumiem, skaidrojot, ka projektā būtu iesaistījies tad, ja iegūtu vismaz 50% akciju, bet tas neesot izdevies. Viņš, līdzīgi kā iepriekšējā tiesas sēdē, sacīja, ka pats par daļu pirkšanu interesēties nevēlējās, jo bažījās par cenas kāpšanu, tāpēc viņa interesēs darbojies konsultants Maikls Neigls.
Otrdien Šķēle beidza liecināt tiesā, taču, nav izslēgts, ka uz pratināšanu viņam būs jāierodas atkal. Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš tiesai sacīja, ka, iespējams, pēc citu liecinieku uzklausīšanas, advokāti vēlēsies vēlreiz pratināt Šķēli. Otrdien advokāti un apsūdzētie bijušajam premjeram nevienu jautājumu neuzdeva.
Savukārt Šķēle, žurnālistu jautāts par "The Yew Tree Trust" (YT) dibināšanu, norādīja, ka līdz tiesas beigšanās par trastu runāt nevēlas. Iepriekš viņš sacīja, ka par šo trastu viņam neļauj brīvi izteikties priekšvēlēšanu gaisotne.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 2.septembrī ar trešo piegājienu tiesai tomēr izdevās sākt Šķēles pratināšanu. Iepriekšējās divas reizes tas neizdevās, jo sasirga viens no lietā apsūdzētajiem, bijušā Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) vadītājs Māris Pauders.
Liecībās Šķēle stāstīja, ka neko sīki par aizgājušajiem laikiem vairs neatminas, tomēr atcerējās, ka lietā apsūdzētais Jurģis Liepnieks ticies ar Šķēli digitālgeitas sakarā, atstāstot cita lietā apsūdzētā Ēķa piedāvājumu kļūt par uzņēmuma "Kempmayer" dalībnieku, piešķirot politiķim 30% no uzņēmuma kapitāldaļām.
Šķēle, liecinot krimināllietā, atzina, ka interese par digitalizācijas projektu viņam bijusi, taču iesaistīties tajā viņš būtu bijis gatavs tikai tādā gadījumā, ja pašam pār to būtu kontrole, kas neesot bijis iespējams. Liecībās Šķēle bieži vien izplūda dažādos finanšu un uzņēmējdarbības terminu skaidrojumos, klāstot tiesai, kā var ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, dibinot ārzonas. Liecinieka pratināšanu 2.septembrī nācās pārtraukt, jo Šķēlem bija jāsteidzas uz kādu priekšvēlēšanu diskusiju, tamdēļ viņam jautājumus nepaspēja uzdot prokurors Zelčs.
Jūnija vidū tiesa nolēma kā liecinieku "digitālgeitas" lietā pieaicināt Šķēli. Šādu lūgumu tiesas sēdē iepriekš izteica Piliksers, uzsverot, ka Šķēles liecības ir svarīgi dzirdēt, jo krimināllietas materiāliem ir pievienotas Gērnsijas salas uzņēmēja Maikla Neigla liecības, kurās bez lietā jau apsūdzētajiem Harija Krongorna un Jāņa Lozes figurē arī bijušā premjera vārds.
Tā dēvētās "digitālās TV lietā" atklātībā nāca lietas materiāli, kuros ir arī Gērnsijas uzņēmumu administrēšanas kompānijas "Guernsey International Trustees" pārstāvja Neigla sastādīts tikšanās protokols. Tas liecina, ka Neigls 2003.gadā ticies ar Lozi un Krongornu pēc advokāta iepriekšēja lūguma. Loze un Krongorns kopā ar AS, kā protokolā tiek saīsināts Šķēle, apmeklējuši Gērnsiju saistībā ar "The Yew Tree Trust" (YT) dibināšanu, teikts dokumentos. YT patiesā labuma guvējas, pēc protokolā teiktā, bijušas Šķēles meitas un bijusī sieva.
Šķēle toreiz atzina savu saistību ar YT un to, ka patiesā labuma guvēji no tresta ir viņa ģimene, taču noliedza, ka tas būtu saistīts ar "Kempmayer", kā arī atteicās plašāk komentēt jautājumus saistībā ar šo trestu.
No Gērnsijas atceļojušajos dokumentos figurē arī Šķēles bijušais padomnieks Jurģis Liepnieks un bijušais "Kempmayer" valdes loceklis Andrejs Zabeckis, kuri abi ir apsūdzēti minētajā digitalizācijas lietā.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka krimināllieta, kurā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, tiesai nodota 2007.gadā. Kopumā lieta ir apkopota 59 sējumos.
Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.
Saskaņā ar apsūdzību, digitālās apraidei nepieciešamā aparatūra tika nopirkta ar vairāku ofšoru starpniecību, tādā veidā sadārdzinot to par vairākiem simtiem tūkstošiem latu. Šo ārzonas uzņēmumu dibinātāji un patiesā labuma guvēji ir vairākas ar Šķēli saistītas personas.
