Sākotnēji Šķēle tiesai sacīja, ka neatceras tik senus notikumus. Tad prokurors Edvīns Piliksers TP līderim atgādināja par lietā apsūdzētā Jurģa Liepnieka liecībām, kurš pirmstiesas izmeklēšanā stāstījis, ka ticies ar Šķēli digitālgeitas sakarā. Saskaņā ar šīm liecībām, Liepnieks Šķēlem esot atstāstījis cita lietā apsūdzētā, telekompānijas LNT ģenerāldirektora Andreja Ēķa piedāvājumu kļūt par uzņēmuma "Kempmayer" dalībnieku, piešķirot politiķim 30% no uzņēmuma kapitāldaļām.
Uz to Šķēle norādīja, ka Liepnieka minētajā 1999.gadā šāda saruna nevarētu būt notikusi, taču vēlāk atzina, ka piedāvājums bijis "kādā 2001.gadā", taču viņš pret to izturējies atturīgi, jo nav sapratis piedāvājuma mērogu. "Atceros manu neieinteresētību un vēsumu pret šo piedāvājumu," ceturtdien liecināja Šķēle.
Piliksers politiķim atgādināja arī par otru tikšanos ar Liepnieku. Tajā viņš Šķēlem stāstījis, ka viss noris atbilstoši Ēķa "otrajam piedāvājumam", proti, ka Šķēlem tiek atdoti nevis 30%, bet gan 50% "Kempmayer" pamatkapitāla daļām. Šķēle, komentējot prokurora teikto, norādīja, ka vienalga viņam neesot bijis pietiekami daudz argumentu, lai projektā iesaistītos, tāpēc viņš nolēmis, ka "ir varbūt vērts šādu projektu paturēt prātā, interesēties par digitālo televīziju kā tādu , bet mana nostāja jau tobrīd bija skaidra, ja kāds vēlās, lai es vai man zināmi uzņēmēji, kompanjoni piedalās šādā projektā ar naudas līdzekļiem, tad es vēlētos, lai viņiem vai man ir kontrole šādā projektā". Ar Liepnieku, kuru Šķēle sauca par digitālās televīzijas projekta entuziastu, esot bijušas vairākas sarunas šī projekta sakarā, liecināja TP līderis.
Tā kā interese par "Kempmayer Media Limited" iegādi un līdzdalību digitālās televīzijas projektā Šķēlem bijusi, viņa interesēs darbojies konsultants Maikls Neigls, kurš "paturējis prātā šo projektu", stāstīja ekspremjers. Tiesai politiķis atzina: "Ja ir iespējams iegūt vairākuma kontroli šajā projektā, tas būtu interesanti."
Ja Šķēle būtu iesaistījies digitālās TV ieviešanas projektā, viņa pirmā prioritāte būtu nopirkt Latvijas kompāniju "Kempmayer Media Limited". Savukārt, ja šī iecere neizdotos, tad otra prioritāte būtu nopirkt vairākumu "Kempmayer" māteskompānijā, skaidroja politiķis. Taču iecere neesot īstenojusies. Šķēle liecināja, ka "Kempmayer Media Limited" iegādei 2003.gadā izveidots uzņēmums "Digitālie mediji", kurā viņš bijis īpašnieks.
Jautāts par to, vai "digitālgeitā" līdzdalību izdevies iegūt kādai ar viņu saistītai fiziskai vai juridiskai personai, ģimenes locekļiem vai radiniekiem, Šķēle atbildēja noraidoši, piebilstot, ka likums ļauj viņam uz šādu jautājumu neatbildēt. Proti, likums ļauj neliecināt pret sevi vai saviem ģimenes locekļiem. Tiesa, Šķēle uzvēra, ja tiek jautāts par viņam labi pazīstamiem cilvēkiem, proti Neiglu, tad atbilde esot "jā".
Šķēle arī uzsvēra, ka "Kempmayer Media Limited" izpilddirektoru Toniju Flanaganu nepazīst, pat nezina, kā šis kungs izskatās.
Tiesā Šķēle liecināja arī par trasta "The Yew Tree Trust" pieteikšanu, norādot, ka tas bijis tradicionāls trasts, kurā labuma guvēji bija trešās personas. Tāpat Šķēle liecināja par Gērnsijas salas apmeklēšanu kopā ar Lozi un Krongornu un vizītes mērķiem.
Liecību laikā Šķēle bieži vien izplūda dažādos finanšu un uzņēmējdarbības terminu skaidrojumos, klāstot tiesai, kā var ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, dibinot ārzonas. Galu galā, tā kā Šķēlem bija jāsteidzas uz priekšvēlēšanu debatēm, tiesa viņa pratināšanu pārtrauca un nolēma to turpināt 5.oktobrī.
Nākamajā sēdē tiesai būs jālemj arī par prokurora Monvīda Zelča pieteikto lūgumu izprasīt no Šķēles un bijušā "Kempmayer Media Latvija", tagad "Hannu Digital", dokumentus par vairāku miljonu Lielbritānijas mārciņu un vairāk kā septiņu miljonu ASV dolāru aizdevumu Ēķim.
Tiesā prokurors Zelčs pieteica lūgumu Pauderam, kurš kādu brīdi pavadīja slimnīcā, nozīmēt psihiatrisko ekspertīzi, uzskatot, ka apsūdzētais simulējis slimību, lai palīdzētu Šķēlem izvairīties no liecināšanas. Taču tiesa šo lūgumu noraidīja, sakot, ka tam nav likumīga pamata.
Šķēle ceturtdien tiesā liecināja par Liepnieka, advokāta Jāņa Lozes un Ēķa piedāvājumiem, kā arī par viņa bijušā finanšu konsultanta Harija Krongorna darījumiem. Šī bija trešā reize, kad Šķēle, pēc prokuratūras pieprasījuma, ieradās tiesā, lai liecinātu. Iepriekš tiesas sēdes apsūdzētā, bijušā DLRTC vadītāja Māra Paudera veselības problēmu dēļ tika atliktas.
Jau ziņots, ka jūnija vidū tiesa nolēma kā liecinieku "digitālgeitas" lietā pieaicināt Šķēli. Šādu lūgumu tiesas sēdē iepriekš izteica Piliksers, uzsverot, ka Šķēles liecības ir svarīgi dzirdēt, jo krimināllietas materiāliem ir pievienotas Gērnsijas salas uzņēmēja Maikla Neigla liecības, kurās bez lietā jau apsūdzētajiem Harija Krongorna un Jāņa Lozes figurē arī bijušā premjera vārds.
Tā dēvētās "digitālās TV lietā" atklātībā nāca lietas materiāli, kuros ir arī Gērnsijas uzņēmumu administrēšanas kompānijas "Guernsey International Trustees" pārstāvja Maikla Neigla sastādīts tikšanās protokols, kas liecina, ka viņš 2003.gadā ticies ar Jāni Lozi un Hariju Krongornu pēc advokāta iepriekšēja lūguma. Loze un Krongorns kopā ar AS, kā protokolā tiek saīsināts Šķēle, apmeklējuši Gērnsiju saistībā ar "The Yew Tree Trust" (YT) dibināšanu, teikts dokumentos. YT patiesā labuma guvējas, pēc protokolā teiktā, bijušas Šķēles meitas un bijusī sieva.
Šķēle toreiz atzina savu saistību ar YT un to, ka patiesā labuma guvēji no tresta ir viņa ģimene, taču noliedza, ka tas būtu saistīts ar "Kempmayer", kā arī atteicās plašāk komentēt jautājumus saistībā ar šo trestu.
No Gērnsijas atceļojušajos dokumentos figurē arī Šķēles bijušais padomnieks Jurģis Liepnieks un bijušais "Kempmayer" valdes loceklis Andrejs Zabeckis, kuri abi ir apsūdzēti minētajā digitalizācijas lietā.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka krimināllieta, kurā uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, tiesai nodota 2007.gadā. Kopumā lieta ir apkopota 59 sējumos.
Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.
Saskaņā ar apsūdzību, digitālās apraidei nepieciešamā aparatūra tika nopirkta ar vairāku ofšoru starpniecību, tādā veidā sadārdzinot to par vairākiem simtiem tūkstošiem latu. Šo ārzonas uzņēmumu dibinātāji un patiesā labuma guvēji ir vairākas ar Šķēli saistītas personas.