Zemgales rajona tiesa šogad atstājusi spēkā administratīvo sodu – brīdinājumu – kādai vidusskolas dienesta viesnīcas dežurantei, kura audzēkni nosaukusi par prostitūtu, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.
Pagājušā gada vasarā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka 2019. gada rudenī sieviete, pildot dienesta viesnīcas ēku dežurantes pienākumus, izturējās emocionāli vardarbīgi pret izglītojamo, nosaucot meiteni par prostitūtu.
Inspekcija, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nolēma par administratīvo pārkāpumu izteikt brīdinājumu. Tika iesniegta sūdzība, taču inspekcijas vadība lēmumu atstāja negrozītu.
Inspekcija, izvērtējot lietā esošos pierādījumus – konkrētās pusaudzes iesniegumu un lietā iesaistīto pušu paskaidrojumus –, konstatēja, ka nav pamata neticēt informācijai par to, ka sieviete nosaukusi jaunieti par prostitūtu.
"Iestāde atzīst, ka personas rīcība, meiteni nosaucot par prostitūtu, kad meitene vēlējās aiziet pēc mobilā telefona lādētāja, vērtējama kā izdarīta ar nodomu," teikts spriedumā.
Ņemot vērā lietas materiālos minēto, kā arī "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos" norādītā vārda "prostitūcija" skaidrojumu, inspekcijas ieskatā bērna nosaukšana par prostitūtu ir uzskatāma par bērna pazemošanu un personas cieņas aizskaršanu.
Dežurante par inspekcijas lēmumu vērsās tiesā. Sūdzībā tiesai izteikts lūgums atcelt lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.
Sūdzībā tiesai minēti vairāki argumenti. Viens no argumentiem bija, ka inspekcija veikusi sarunas ar audzēkņiem, un sarunu protokolā viena no izglītojamām personām norādījusi, ka dežurante nosaukusi par "mauku vai prostitūtu", jo pusaudze atpūtas istabā uzturējusies ar draugiem un uzgūlusies viņiem uz kājām, jo nebija kur apsēsties. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka saskaņā ar inspekcijas secinājumiem dežurante nosaukusi konkrēto meiteni par prostitūtu, jo viņa aizgājusi pēc lādētāja.
Dežurantei arī nav saprotams, kāpēc inspekcija izvēlējās sarunām tieši lietas materiālos minētās meitenes, kas ir attiecīgi tieši iesaistītas pārkāpumos kopā ar konkrēto jaunieti.
Tāpat dežurante tiesai argumentējusi, ka inspekcijas amatpersonas lēmums nav pamatots un lēmumā izdarītie secinājumi ir kļūdaini. Sievietes ieskatā lēmumā ir daudzas amatpersonas personīgās domas un subjektīvie secinājumi, lieta nav izmeklēta kvalitatīvi un objektīvi.
Tiesas sprieduma motīva daļā skaidrots, ka saskaņā ar konkrētās jaunietes paskaidrojumiem viņa apliecinājusi, ka dežurante viņu nosaukusi par prostitūtu. Tas noticis vienu reizi, viņai atrodoties dienesta viesnīcas istabiņā.
Jauniete skaidrojusi, ka tajā brīdī jutusies pazemota un aizskarta viņas pašcieņa. Meitene nav zinājusi un sapratusi, kāda iemesla dēļ šādā vārdā dežurante viņu nosaukusi. Tajā brīdī kopā ar viņu bijuši citi jaunieši.
Novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa atzinusi, ka saskaņā ar lietā esošajiem materiāliem un liecību ir pierādīts, ka dežurante izglītojamo nosauca par prostitūtu.
"Tiesa atzīst, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ka šāda rīcība, nosaucot meiteni par prostitūtu, ir aizskārusi viņas kā bērna pašcieņu un izraisījusi negatīvas emocijas – aizvainojumu un pazemojumu –, tādējādi kaitējot viņas emocionālajai veselībai, kas tiesas ieskatā ir atzīstama par emocionālu vardarbību Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē," teikts spriedumā.