Foto: LETA

Portāls "Pietiek.com" publicējis vairākus desmitus fotoattēlu, ar kuriem tas pārmet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Ilzei Jurčai darba kavēšanu no rītiem.

Publicētajos fotoattēlos redzama Jurča, kas pēc portāla domām, "acīmredzami uzskata, ka uz viņu valsts iestādes darba laiks neattiecas". Tāpat portāls publicējis piecus birojam saistībā ar Jurčas darba kavēšanu uzdotos jautājumus.

Uzdodot jautājumus birojam, portāls norādījis, ka "ir publicējis virkni fotoattēlu, no kuriem izriet, ka Jurča regulāri, sistemātiski ierodas darbā pusstundu - stundu vēlāk pēc valsts iestādē noteiktā darba laika sākuma". Tāpat "Pietiek.com" minējis, ka KNAB vēl šonedēļ portālam apgalvojis, ka nekādu darba laika pārkāpumu neesot.

Saistībā ar publicētajiem fotoattēliem, portāls lūdzis Jurčai skaidrot "savu demonstrēto attieksmi pret valsts iestādē noteikto darba laika sākumu". Tāpat birojam lūgts atbildēt, vai "šāda attieksme pret valsts iestādē noteiktā darba laika sākumu Jurčai ir bijusi arī citos mēnešos vai tikai janvārī".

Vienā no jautājumiem "Pietiek.com" minējis, ka no KNAB priekšnieka Jaraslova Streļčenoka vārdā iepriekš sniegtās atbildes izrietējis, ka nekādi Jurčas darba disciplīnas pārkāpumi neesot konstatēti. Līdz ar to portāls interesējies, vai publicētie attēli nozīmē, ka KNAB priekšnieks nekontrolē savas vietnieces darba disciplīnu. Vēl "Pietiek.com" vēlējies noskaidrot, kā Streļčenoks plānojis uz fotoattēliem reaģēt, kā arī to, vai KNAB iekšējā lietvedībā ir kāds dokuments, kas apliecinātu, ka šāds darba kavējums ir iepriekš saskaņots.

Iepriekš KNAB sniegtā atbilde "Pietiek.com" liecina, ka KNAB sekretariāta vadītāja Māra Priedīte biroja priekšnieka uzdevumā informējusi, ka KNAB priekšnieka vietniece portāla nosūtītajos datumos ir pildījusi amata pienākumus atbilstoši iekšējās kārtības noteikumos noteiktajam.

Savukārt Jurča uzsver, ka nekad kā valsts amatpersona nekādā veidā nav izmantojusi ne savas amata pilnvaras savā labā, ne arī mēģinājusi no tām iegūt kādu labumu vai priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kolēģiem.

"Ņemot vērā to, ka sakarā ar lielo darba apjomu, es regulāri pārstrādāju normālo darba laiku iestādē (40 stundas nedēļā), kā arī nevaru pilnvērtīgi izmantot likumā paredzētās tiesības uz atpūtas laiku, tai skaitā darba specifikas dēļ (dalība dažādās sanāksmēs, darba grupās, u.c.) reti varu izmantot pusdienas pārtraukumus, kā arī to, ka par normālā darba laika pārstrādi (40 stundas nedēļā) es nekad neesmu prasījusi ne virsstundu samaksu, ne papildatvaļinājumu, ne arī brīvdienas, esmu lūgusi manam tiešajam priekšniekam atļaut man izmantot tiesības uz atpūtas laiku man izdevīgā laikā," norāda Jurča.

Paskaidroju, ka arī turpmāk, saskaņojot ar savu tiešo vadītāju,
izmantošu man pienākošos pārstrādāta darba laika un neizmantotā atpūtas laika kompensāciju ar brīvu laiku man izdevīgākajā laikā.

"Lai arī plašsaziņas līdzekļu vēlme atmaskot zaglīgas "amatpersonas"
ir galvenais mediju uzdevums, šajā gadījumā paturu sev tiesības šo neslavu ceļošo publikāciju vērtēt kā tādu, kas tieši ir saistīta ar manu profesionālo darbību, iespējams, nolūkā ietekmēt manu viedokli vai rīcību, un norādu, ka personām, kuras tādā veidā, iespējams, mēģina mani iebiedēt, šantažēt vai ietekmēt, tas ir veltīgs laika un enerģijas patēriņš," turpina Jurča.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!