Spiegi Latvijā – 500 dolāri par informāciju un vēstniecības gaiteņi
Foto: Shutterstock

Kopš Krievijas un Ukrainas krīzes sākuma arī Latvijā ir saasinājušās attiecības ar "lielo kaimiņu", bet iekšējās drošības jomā aktivizējušās personas, kas atbalsta Krievijas uzņemto kursu ārvalstu attiecībās. Vēl vasarā publicētajā Drošības policijas 2014. gada pārskatā minēts, ka "Latvijas iedzīvotājiem un valsts institūcijām ir jābūt gatavām tam, ka mūsu piederība un ticība Latvijai arī turpmāk tiks sistemātiski pārbaudīta gan ar Krievijas diskreditējošās propagandas, gan tās atbalstītāju starpniecību".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Drošību sargājošā iestāde iedzīvotāju uzmanību vērsusi uz Krievijas specdienestu un "tautiešu kustību" darbībām Latvijā. Drošības policija minējusi, ka ārvalstu specdienesti 2014. gadā, tāpat kā iepriekš, organizējuši pret Latviju vērstas aktivitātes ar mērķi iegūt ziņas par Latvijas politiku, ekonomiku un nacionālās drošības sistēmu.

Arī bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš intervijā aģentūrai LETA sacījis, ka nav izslēgta iespēja, ka Latvijā ir cilvēki, tostarp valsts pārvaldes struktūrās, kuri sadarbojas ar Krievijas specdienestiem. Kažociņš skaidrojis, ka Latvijā arī darbojas Krievijas spiegi, atgādinot, ka Latvijas drošības iestādes palīdzējušas saviem kolēģiem atklāt Igaunijas drošības struktūru amatpersonu Hermani Simmu, kurš spiegojis Krievijas labā un nodarījis NATO lielu kaitējumu.

Kā liecina SAB 2010. gada darbības pārskats, par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētā Simma gadījums uzskatāms par pēdējo gadu nozīmīgāko pretizlūkošanas lietu, kas saistīta ar nelegāļu aktivitātēm Latvijā. Simma lietas izmeklēšanā iesaistījās arī SAB.

Gada pārskatā SAB atgādināja, ka Simms par nodevību notiesāts jau 2009. gadā, bet SAB pretizlūkošana arī 2010. gadā turpinājusi darbu ar mērķi pārbaudīt visus iegūtos ar Latviju saistītos faktus. Toreiz SAB savā pārskatā minēja, ka Simma izlūkošanas aktivitātes vadījis Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta pārstāvis Sergejs Jakovļevs. Viņš laikā no 2000. gada līdz 2008. gadam periodiski uzturējies arī Latvijā.

Jakovļevs uzdevies par Portugāles pilsoni no Spānijas Antonio de Hesusu Amuretu Grafu. Savukārt savam piesegam viņš kā darbavietas norādījis starptautiskas investīciju un tirgus izpētes kompānijas, kā arī uzdevies par pētniecisko žurnālistu, spiega darbības izmeklēšanā atklājis SAB.

""Potenciālais investoru piesaistītājs" vai "pētnieks- žurnālists" Latvijā vāca informāciju lielākoties par ekonomikas jomu, tai skaitā par reģiona enerģētikas projektiem izstrādes vai plānošanas stadijā," darīja zināmu SAB.

Portāls "Delfi" atgādina par līdz šim lielākajiem spiegu un ārvalsts aģentu skandāliem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārlietu ministrija Valsts drošības dienests Jānis Kažociņš Mareks Segliņš NATO Satversmes aizsardzības birojs Ukraina Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form