Foto: Shutterstock

Kopš Krievijas un Ukrainas krīzes sākuma arī Latvijā ir saasinājušās attiecības ar "lielo kaimiņu", bet iekšējās drošības jomā aktivizējušās personas, kas atbalsta Krievijas uzņemto kursu ārvalstu attiecībās. Vēl vasarā publicētajā Drošības policijas 2014. gada pārskatā minēts, ka "Latvijas iedzīvotājiem un valsts institūcijām ir jābūt gatavām tam, ka mūsu piederība un ticība Latvijai arī turpmāk tiks sistemātiski pārbaudīta gan ar Krievijas diskreditējošās propagandas, gan tās atbalstītāju starpniecību".

Drošību sargājošā iestāde iedzīvotāju uzmanību vērsusi uz Krievijas specdienestu un "tautiešu kustību" darbībām Latvijā. Drošības policija minējusi, ka ārvalstu specdienesti 2014. gadā, tāpat kā iepriekš, organizējuši pret Latviju vērstas aktivitātes ar mērķi iegūt ziņas par Latvijas politiku, ekonomiku un nacionālās drošības sistēmu.

Arī bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš intervijā aģentūrai LETA sacījis, ka nav izslēgta iespēja, ka Latvijā ir cilvēki, tostarp valsts pārvaldes struktūrās, kuri sadarbojas ar Krievijas specdienestiem. Kažociņš skaidrojis, ka Latvijā arī darbojas Krievijas spiegi, atgādinot, ka Latvijas drošības iestādes palīdzējušas saviem kolēģiem atklāt Igaunijas drošības struktūru amatpersonu Hermani Simmu, kurš spiegojis Krievijas labā un nodarījis NATO lielu kaitējumu.

Kā liecina SAB 2010. gada darbības pārskats, par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētā Simma gadījums uzskatāms par pēdējo gadu nozīmīgāko pretizlūkošanas lietu, kas saistīta ar nelegāļu aktivitātēm Latvijā. Simma lietas izmeklēšanā iesaistījās arī SAB.

Gada pārskatā SAB atgādināja, ka Simms par nodevību notiesāts jau 2009. gadā, bet SAB pretizlūkošana arī 2010. gadā turpinājusi darbu ar mērķi pārbaudīt visus iegūtos ar Latviju saistītos faktus. Toreiz SAB savā pārskatā minēja, ka Simma izlūkošanas aktivitātes vadījis Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta pārstāvis Sergejs Jakovļevs. Viņš laikā no 2000. gada līdz 2008. gadam periodiski uzturējies arī Latvijā.

Jakovļevs uzdevies par Portugāles pilsoni no Spānijas Antonio de Hesusu Amuretu Grafu. Savukārt savam piesegam viņš kā darbavietas norādījis starptautiskas investīciju un tirgus izpētes kompānijas, kā arī uzdevies par pētniecisko žurnālistu, spiega darbības izmeklēšanā atklājis SAB.

""Potenciālais investoru piesaistītājs" vai "pētnieks- žurnālists" Latvijā vāca informāciju lielākoties par ekonomikas jomu, tai skaitā par reģiona enerģētikas projektiem izstrādes vai plānošanas stadijā," darīja zināmu SAB.

Portāls "Delfi" atgādina par līdz šim lielākajiem spiegu un ārvalsts aģentu skandāliem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.


Foto: PantherMedia/Scanpix

1999. gada maijā Drošības policija pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aizturēja ārvalstu spiegu, tā paša gada 2. jūnijā ziņoja laikraksts "Diena". Kā toreiz vēstīja Drošības policijas vadītājs Jānis Apelis, vīrietis drošības iestādes redzeslokā nonāca vēl 1998. gadā. Savukārt 1999. gada 13. maijā Drošības policijas darbinieks ticies ar šo vīrieti un par 500 ASV dolāriem iegādājies viņa sagatavoto informāciju par Latvijas robežsardzi, Zemessardzi, dažādiem rūpniecības objektiem, kā arī par politiskām un sabiedriskām organizācijām Daugavpilī.

Vēl vīrietim bijusi informācija par Latvijas un Krievijas gaisa telpu un Daugavpils lidlauku, vēstīja laikraksts. Drošības policija informācija piegādātāju toreiz aizturēja uzreiz pēc "pirkuma", bet viņa gatavoto informāciju Apelis novērtēja kā Latvijas valsti nomelnojošu un dezinformējošu, bet daži materiāli tika novērtēti kā Latvijai stratēģiski svarīgi. Pēc tā brīža Drošības policijas pārstāvju teiktā laikrakstam izrietēja, ka aizturētais vīrietis ārvalsts specdienesta labā strādājis ideoloģisku un materiālu apsvērumu dēļ.

Drošības policija bija noteikusi, ka vīrietis informāciju ārvalstu specdienestiem bija nodevis četras reizes, kā atlīdzību saņemot aptuveni 900 ASV dolārus. Ne vīrieša izcelsmes valsti, ne informācijas saņēmējus Drošības policija toreiz publiski nenosauca, taču Apelis laikrakstam uzsvēra, ka spiegs nebija ieguvis valsts noslēpumu saturošu informāciju.


Foto: DELFI

2004. gada aprīlī no par spiegošanu Latvija izraidīja Krievijas vēstniecības otro sekretāru Pjotru Uržumovu. Oficiāli Ārlietu ministrija toreiz skaidroja, ka persona no Latvijas tiek izraidīta par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu. Laikraksts "Diena", atsaucoties uz savā rīcībā esošu informāciju, vēstīja, ka 2004. gada aprīlī pieņemts lēmums par spiegošanu no valsts izraidīt vēstniecības otro sekretāru Uržumovu. Aģentūras LETA arhīva ziņas liecina, ka tobrīd viņš bijis kultūras atašejs.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) toreiz apgalvoja, ka tā rīcībā ir dokumentāli pierādīta informācija par to, ka Krievijas diplomāts mēģinājis iegūt un tālāk izmantot informāciju, kas radītu tiešus draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.

Krievijas diplomāts esot mēģinājis iegūt informāciju par NATO militāro infrastruktūru, kā arī atsevišķiem tobrīd aktuāliem Latvijas iekšpolitiskiem un ārpolitiskiem notikumiem. SAB gan neatklāja to, kādas tieši ziņas diplomāts centies igūt .

Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija saistībā Latvijas lēmumu izraidīt no valsts Krievijas diplomātu uzsvēra savas tiesības "spert adekvātus atbildes soļus". Tas arī tika darīts, no Krievijas izraidot tā brīža Latvijas vēstniecības pirmo skretāru Krievijā – Juri Poikānu.


Foto: DELFI

Tikai mēnesi pēc Krievijas vēstniecības otrā sekretāra Pjotra Uržumova izraidīšanas no Latvijas - 2004. gada maijā - Latvija atteica izsniegt iebraukšanas vīzu Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktora vietniekam Mihailam Demurinam. Tajā laikā Demurins atbildēja par attiecībām ar Baltijas valstīm, bet iepriekš bija strādājis Krievijas vēstniecībā Latvijā.

Vēl pirms Latvijas lēmuma atteikt Krievijas diplomātam vīzu, Igaunijas Drošības policija (KaPo) viņu iepriekš bija turējusi aizdomās par spiegošanu un 2003. gadā viņu no kaimiņvalsts izraidīja. Latvijā Demurins bija ielūgts uz starptautisko konferenci Jūrmalā "Baltija un Krievija XXI gadsimta lielajā Eiropā".

Toreizējais Latvijas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš atzina, ka vīzas neizsniegšana ir iespēja cīnīties ar ārvalstu specdienestu darbiniekiem, kuri uzdodas par diplomātiem.

Ārvalstu specdienestu darbinieku izraidīšana no valsts ir galējs solis, "pastāv daudz vienkāršāka iespēja: specdienesta darbiniekam, kurš uzdodas par diplomātu, vienkārši neizsniegt vīzu iebraukšanai Latvijā", tolaik norādīja Kažociņš. Tas notiek bez lieka trokšņa un starptautiskiem asumiem, uzsvēra Kažociņš, informējot, ka šādi gadījumi Latvijā ir bijuši.

Savukārt Krievijas ārlietu ministrija Latvijas rīcību vērtēja kā Latvijas apzinātu mēģinājumu saasināt attiecības ar Krieviju. "Ar aicinājumiem īstenot "stingru politiku" attiecībā uz mūsu valsti oficiālā Rīga nekautrējas visaugstākajā līmenī vērsties pie Eiropas Savienības un NATO. Pašā Latvijā vēršas plašumā administratīvi policejisko metožu izmantošana, lai apspiestu demokrātisko kustību par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesībām," toreiz paziņoja Krievijas ārlietu ministrija.

"Šis atklāti nedraudzīgais solis nevar neizraisīt dziļu nožēlu, jo ved uz divpusējo attiecību sarežģīšanos. Atbildība par to pilnā mērā gulstas uz Rīgu un, protams, Krievija izdarīs attiecīgus secinājumus," pēc Latvijas lēmuma uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrija. Papildus tam kaimiņvalsts atbildīgā ministrija norādīja, ka "šāda politika liecinot, ka Latvijas valdība ačgārni tulko valsts uzņemšanu ES un NATO un nav gatava vadīties pēc ES un Ziemeļatlantijas alianses partnerības ar Krieviju principiem".

Mazliet vēlāk SAB priekšnieka vietnieks Uldis Dzenītis intervijā "Latvijas Radio" sacīja, ka aptuveni gada laikā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis iebraukšanu Latvijā astoņiem cilvēkiem, par kuriem bijušas pamatotas aizdomas par spiegošanu. Lielākā daļa šo cilvēku bijuši diplomātiskā korpusa darbinieki.

Savukārt SAB preses sekretārs Dainis Miķelsons papildus sacīja, ka visi cilvēki, kuriem atteikta iebraukšanas vīza Latvijā, iekļauti "melnajā" jeb valstij nevēlamo personu sarakstā.

2004. gadā SAB secinājis, ka pēc Latvijas pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai (ES) valstī daudz aktīvāk sāka darboties Krievijas izlūkdienesti.


Foto: LETA

2008. gadā Latvija lēma izraidīt vēl vienu Krievijas diplomātu. Toreiz Latvijas drošības dienesti "darbībās, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu" vainoja Krievijas vēstniecības Latvijā otro sekretāru un vicekonsulu Aleksandru Rogožinu. Tā paša gada 25. janvārī Krievija nepalika Latvijai atbildi parādā un paziņoja, ka lēmusi no valsts izraidīt Latvijas vēstniecības vicekonsulu Pēteri Podvinski.

Pirms nepilniem astoņiem gadiem Krievija noliedza, ka Rogožins darbojas kā spiegs. Tāpat arī Latvija apgalvoja, ka Podvinskis nav pārkāpis Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.

Tolaik tika vēstīts, ka Rogožinu visvairāk interesējusi Latvijas iekšlietu sistēmas datu bāze, taču Krievijas spiegs viens pats tai piekļūt nav varējis. Toreiz medijos izskanējusī informācija liecināja, ka Latvijā Rogožinam palīdzējušas vēl piecas personas, kuru vidū, iespējams, bijušas arī valsts amatpersonas.

Toreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš teica, ka izraidītais Rogožins informāciju pircis par naudu, taču no sīkākiem komentāriem pēc sava paziņojuma atturējās. Savukārt kāds SAB darbinieks intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" skandāla laikā atklāja, ka saistībā ar spiegošanu, iespējams, tiks pieņemti lēmumi par atsevišķām Latvijas valsts amatpersonām. Savukārt TV3 ziņu raidījums ziņoja, ka Rogožins pircis informāciju no Valsts policijas darbiniekiem. Nauda Valsts policijas darbiniekiem maksāta, lai, iespējams, piekļūtu iekšlietu sistēmas datu bāzē esošajai informācijai.

"Nedomāju, ka pēdējo gadu laikā divu Krievijas diplomātu pieķeršana spiegošanā un izraidīšana ir mūsu darbības vienīgais kritērijs. Piemēram, pēdējo četru gadu laikā mēs esam būtiski samazinājuši vienu no Krievijas pārstāvētā dienesta rezidentūrām Latvijā. Izraidīšana ir pats galējais paņēmiens," laikrakstam toreiz stāstīja SAB pārstāvis.

Par "spiegu skandālā" iesaistītajām valsts amatpersonām Segliņš sacīja, ka šie cilvēki neesot bijuši augsta ranga valsts amatpersonas.


Foto: LETA

Šā gada augustā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, kurš iepriekš izraidīts no Latvijas, nāca klajā ar ideju par latviešu strēlniekiem veltītu ordeni, vēstīja aģentūra BNS.

Par piemiņas medaļas jeb "latviešu strēlnieku nopelniem Krievijas drošības nodrošināšanā" veltīta ordeņa izveidi iepriekš paziņoja prokrieviskā organizācija "Eirāzijas tautas fronte". Par šo ideju bija informēta arī Drošības policija. Tā atzina, ka jau iepriekš "Eirāzijas tautas fronte" nonākusi policijas redzeslokā saistībā ar līdzīgām provokatīvām akcijām.

"Piemēram, pagājušajā gada rudenī tā piešķīra "piemiņas medaļu par Jaunkrievijas izveidošanu" prokrieviskajam aktīvistam Aleksandram Gapoņenko," norādīja Drošības policija. Tāpat drošības dienests minēja, ka organizācijā darbojas vairāki Latvijas prokrieviski noskaņoto sabiedrisko organizāciju aktīvisti.

Līdzīgi kā ar citām Krievijas darbībām, arī šo Drošības policija vērtēja kā provokāciju un kā daļu no Krievijas īstenotās informācijas kampaņas pret Latviju.

2011. gadā SAB savā darbības pārskatā informēja sabiedrību, ka no 2002. gada līdz 2005. gadam Jermolajevs izmantojis diplomāta piesegu un strādājis Krievijas vēstniecībā Latvijā. Jermolajevs vēstniecībā ieņēmis trešā sekretāra amatu.

Laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam, pēc komandējuma Latvijā, Jermolajevs sācis strādāt Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības Starptautisko attiecību departamentā, toreiz atklāja SAB. Biroja iegūtā informācija liecinājusi, ka Jermolajevs plānojis kā asociācijas pārstāvis dibināt Krievijas-Baltijas ekonomikas fondu, kas darbotos Baltijas valstīs. Fonda galvenais uzdevums būtu kalpot par piesegu Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta ekonomiskās izlūkošanas darbībai.

Pēc SAB iniciatīvas Jermolajevs 2005. gadā tika iekļauts personu sarakstā, kam liegta ieceļošana Latvijā. Tādējādi fonda iecere netika īstenota.


Foto: LETA

10. jūnijā Ādažu bāzē tika aizturēti tur nelikumīgi iekļuvuši Krievijas pilsoņi, kuriem līdzi bija šīs kaimiņvalsts karogs un skrejlapas angļu valodā. Pēc aizturēšanas Drošības policija Krievijas pilsoņiem lēma piemērot aizdomās turētā statusu par mēģinājumu veikt teroristiskas darbības, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās un par spiegošanu. Tāpat saistībā ar incidentu pie Nacionālo bruņoto spēku bāzes Drošības policija aizdomās turētā statusu piemēroja arī prokrieviskajam aktīvistam Vladimiram Lindermanam.

Gandrīz mēnesi pēc Krievijas pilsoņu notveršanas Drošības policija aizturēja Lindermanu, kurš, iespējams, bija sniedzis atbalstu abiem Krievijas pilsoņiem.

Savukārt Lindermana aizstāve zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska iepriekš pauda viedokli, ka Lindermana iesaistīšana šajā kriminālprocesā esot politiski motivēta. Vēl Kvjatkovska piebilda, ka šajā gadījumā viņai nav saprotama Lindermanam piedēvētā saistība ar diviem Ādažu poligonā aizturētajiem un tagad apcietinājumā esošajiem Krievijas pilsoņiem, it sevišķi ņemot vērā viņiem inkriminētos noziegumus.

Vēlāk gan Drošības policija kriminālprocesu pārkvalificēja pēc Krimināllikuma panta par huligānismu.

28. septembrī procesa virzītājs nodeva Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret diviem Krievijas pilsoņiem, kuri jūnijā nelikumīgi iekļuvuši Ādažu militārajā bāzē. Kriminālvajāšanu tika lūgts sākt arī pret vienu Latvijas iedzīvotāju, kurš ārzemnieku darbības atbalstījis.

Kā portālu "Delfi" iepriekš informēja Drošības policijā, kriminālvajāšana pret Krievijas pilsoņiem ir ierosināta par huligānismu personu grupā pēc Krimināllikuma 231. panta 2. daļas. Savukārt pret Latvijas iedzīvotāju – par huligānisma personu grupā atbalstīšanu - pēc Krimināllikuma 231. panta 2. daļas un Krimināllikuma 20. panta 4. daļas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!