Tiesa noraidīja prokurora Cinkmaņa lūgumu par drošības naudas maiņu uz apcietinājumu. Tāpat tiesa lēma noraidīt Sprūda un viņa aizstāvju pieteikto lūgumu grozīt vai atcelt drošības līdzekli – drošības naudu.
Savukārt Sprūda pieteikto lūgumu atcelt pieteikšanos policijas iecirknī konkrētā laikā un aizliegumu tuvoties ēkai Antonijas ielā 7 tiesa apmierināja un šos drošības līdzekļus atcēla.
Tāpat tiesa daļēji atcēla Sprūdam noteikto aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Proti, šis lūgums atcelts daļā par tām personām, kas krimināllietā ir līdzapsūdzētie.
Attiecībā uz apsūdzētā Oskara Ercena lūgumu, tiesa to lēma apmierināt daļēji un atcelt aizliegumu tuvoties konkrētām personām – tām, kas arī sēdušās krimināllietā uz apsūdzēto sola. Pārējā daļā drošības līdzekļi atstāti negrozīti.
Savukārt apsūdzētajam Guntaram Slišānam tiesa nolēma piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts – grozīt uz paziņošanu par dzīvesvietas maiņu.
Tiesas lēmums attiecībā uz katru no lūgumiem nav pārsūdzams.
Sprūda advokāte Sandra Sleja pēc lēmuma paziņošanas žurnālistiem sacīja, ka tajā daļā, kurā aizstāvības lūgums apmierināts, ar rezultātu ir apmierināta.
Ja kādā brīdī aizstāvība vēlēsies atkārtoti lūgt tiesu lemt par drošības līdzekļiem vai pieteikt citus lūgumus, tad Kriminālprocesa likums neaizliedz jebkādus lūgumus pieteikt atkārtoti, ja norādīti jauni apstākļi.
Prokurors Cinkmanis sacīja, ka iepazīsies ar pilna lēmuma tekstu, taču neizslēdza iespēju, ka varēt atkārtoti pieteikt drošības līdzekļu maiņu, ņemot vērā, ka pastāv iespējamība, ka Sprūds varētu pretdarboties tiesas procesam.
Jau ziņots, ka 29. janvārī šajā krimināllietā Sprūds tiesā uzturēja pieteikumu par drošības līdzekļu grozīšanu un atcelšanu. Sprūdam piemēroti tādi drošības līdzekļi kā drošības nauda 500 000 eiro apmērā, uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā, aizliegums tuvoties konkrētām personām, paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu, pienākums noteiktos laikos pieteikties policijā un aizliegums izbraukt no valsts.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pauda, ka pierādījumu nostiprināšanas process patlaban ir beidzies, un tiesai atliek tos pārbaudīt. Līdz ar to daļēji ir zudis drošības līdzekļu piemērošanas pamats un nosacījumi. Tāpat Rozenbergs pauda, ka Sprūds līdzšinējo drošības līdzekļu nosacījumus ievērojis un izpildījis savus pienākumu bez pārkāpumiem. Advokāts skaidroja, ka šobrīd nav nepieciešams drošības naudu piemērot tik ievērojamā apmērā.
Ja drošības nauda nav pilnībā atceļama, tad Rozenbergs tiesu to lūdza grozīt, samazinot līdz 200 000 eiro, bet 300 000 atmaksājot tās iemaksātajam. Tāpat tika lūgts atcelt drošības līdzekli - pieteikšanos policijas iecirknī konkrētā laikā, aizliegums tuvoties ēkai Antonijas ielā 7 un aizliegums tuvoties noteiktajām personām.
Tiesai apmierinot aizstāvības lūgumu, Sprūdam kā drošības līdzekļi paliktu dzīvesvietas maiņas paziņošana, aizliegums izbraukt no valsts un daļēja drošības nauda, ja to neatcels pilnībā.
Taču prokurors Cinkmanis, paužot viedokli par pieteikto lūgumu, norādīja, ka lūgums atcelt vai grozīt drošības līdzekļus ir nepamatots un noraidāms.
Viņaprāt, patlaban nekādi apstākļi tādā mērā nav mainījušies, lai drošības līdzekļi būtu atceļami vai grozāmi. Turklāt, ņemot vērā iepriekš vienā no tiesas sēdē minēto un pēc tam tiesā iesniegto Artjoma Gridņeva liecību, prokurors uzstāja, ka pastāv iespēja, ka Sprūds komunicējis ar personām, ar kurām viņam ir aizliegts to darīt.
Līdz ar to prokurors pauda uzskatu, ka ir pamats ne tikai noraidīt apsūdzētā Sprūda lūgumu, bet lemt jautājumu, vai nav pamats secināt, ka Sprūds mēģinājis komunicēt ar personām, ar kurām viņam bijis aizliegts tikties, un tāpēc aizstāt drošības līdzekli – drošības naudu – ar apcietinājumu.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien, 29. janvārī, tā dēvētajā "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietā noraidīja Sprūda pieteikumu, kurā viņš bija izteicis noraidījumu prokuroram Cinkmanim.
Tiesa lēmumu pamatoja ar to, ka ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.
Šis lēmums nav pārsūdzams.
