Sprūdu vaino rēķinu 'uzpūšanā', atgūstot 30 miljonus eiro 'Nordea' labā, ziņo TV3
Foto: LETA

Policija kādreizējo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu vaino nepamatoti lielu rēķinu izrakstīšanā maksātnespējas procesā, kurā viņu noalgojusi kādreizējā "Nordea" banka (tagad – "Luminor"), svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums vēsta, ka kriminālprocesu par maksātnespējas procesa novilcināšanu un tā laikā organizētu piesavināšanos un arī lietu pret bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu Ekonomikas policija sākusi pēc bankas sūdzības.

"Luminor" vaino arī kādu savu darbinieku. Kriminālprocesā banka atzīta par cietušo. Sprūdu tur aizdomās par nepamatoti lielu rēķinu izrakstīšanu maksātnespējas procesā, kurā banka viņu noalgoja.

Pats bijušais administrators intervijā "Nekā personīga" šos apvainojumus noraidījis. Viņš uzrādījis dokumentus, kas apliecina bankas amatpersonu parakstītu apņemšanos Sprūdam maksāt dāsnus procentus par 30 miljonu eiro liela parāda atgūšanu.

Raidījums vēsta, ka Ķekavā atrodas trīs loģistikas noliktavu komplekss. Centrs "Dominante park" uzcelts vēl pirms krīzes 2007. gadā. Gadu vēlāk bizness paplašinājies un tapušas nākamās noliktavas. Šos objektus uzcēlis uzņēmējs Rafails Deifts, kustības "Par labu Latviju" dibinātājs un veikalu "Drogas" īpašnieks.

Vēl krīzes gados uzņēmējs Rafails Deifts paņēmis bankā kredītu, lai uzceltu noliktavu kompleksus "Dominante Park 2" un "Dominante Park 3". Ar nomniekiem bizness īsti labi negāja un kredītu atdot bija problēmas, vēsta "Nekā personīga".

Kredītu vairāk nekā 30 miljonus eiro apmērā Deifta SIA "Roņu ieleja 2" 2008. gadā bija ņēmusi "Nordea" bankā. Taču atmaksāt kredītu uzņēmējs tā arī neesot sācis.

Kopš kredīta izsniegšanas bija pagājuši divi gadi, maksājumi neienāca, un banka vērsās pēc palīdzības pie maksātnespējas administratora Sprūda. Viņš ieteicis bankai cedēt daļu sava prasījuma citam uzņēmumam, lai tas varētu tiesā iesniegt Deifta firmas maksātnespēju, tad ar administratora palīdzību iegūt kontroli pār naudas plūsmām. Plāns ticis īstenots.

Sprūds "Nekā personīga" atzina, ka ""Roņu ielejā" viens no uzdevumiem bija nodrošināt to, lai tiktu pārtraukta situācija, ka parādnieks vairāk kā divus gadus izmanto īpašumu, saņem nomas ieņēmumus un nevienu santīmu nemaksāja bankai. Nekāda cita iemesla nebija. 400 000 latu izmaksāja šādu apburto loku faktiski pārtraukt, ka viņa ilgstoši skatījās, kā viņu īpašums ieķīlātais tika izmantots un neviens santīms netika maksāts".

Kolīdz uzņēmums "Roņu ieleja 2" kļuva maksātnespējīgs, tas mainīja adresi uz Antonijas ielu 7. Tiesas ieceltā administratore savā vietā pilnvaroja strādāt Aigaru Lūsi. Viņš noslēdza līgumu par grāmatvedības pakalpojumiem ar Sprūda uzņēmumu SIA "Grāmatvedības standarts" un par parādu piedziņu ar SIA "MS".

Sprūdam bija vēl atsevišķs līgums ar "Nordea banku", kas paredzēja viņam 5% no atgūtajām summām plus konkrētas summas par uzsāktām maksātnespējām. Kā vēsta raidījums, kādā no kreditoru sapulcēm arī tika lemts maksāt Sprūda SIA "Grāmatvedības standarts" 25% no atgūtās naudas.

Šobrīd "Luminor banka" uzskata, ka atlīdzības bijušas pārspīlētas un ir vērsusies policijā. Banka vaino arī savu bijušo darbinieku, kas šādu pretimnākšanu Sprūdam pieļāvis.

"Luminor" juridiskais pārstāvis advokāts Lauris Liepa raidījumam sacīja, ka "banka ir vērsusies policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar maksātnespējas lietu, kurā noziedzīgu nodarījumu varētu būt pastrādājušas vairākas personas, tostarp bijušais bankas darbinieks. Šo nodarījumu rezultātā bankai nodarīti materiāli zaudējumi lielā apmērā. Banka ir atzīta par cietušo. Ar lietu saistītā informācija ir izmeklēšanas noslēpums, tādēļ banka nav tiesīga paust detalizētu informāciju par apstākļiem vai jebkādus komentārus, pieņēmumus vai vērtējumus. Šobrīd notiek sadarbība ar valsts policiju un tā ir saņēmusi visu bankas rīcībā esošo informāciju. Mēs paļaujamies uz ātru un efektīvu policijas darbu".

Šī kriminālprocesa ietvaros 24. aprīlī policija aizturēja ne tikai Sprūdu, Aigaru Lūsi un maksātnespējas administratoru Māri Gulbi, bet arī bijušo "Nordea bankas" darbinieku Sandi Saulīti, kurš kā bankas pārstāvis piedalījās SIA "Roņu ieleja 2" kreditoru sapulcēs.

Ekonomikas policijas priekšnieks Pēteris Bauska raidījumam atzinis, ka "par noziegumiem viena uzņēmuma maksātnespējas administrēšanas laikā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) 24. aprīlī aizturēja četras personas aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem kā maksātnespējas procesa kavēšana, pilnvaru pārsniegšana, krāpšana lielā apmērā organizētā grupā. Policija veica 10 kratīšanas, izņemtie lietiskie pierādījumi, dokumenti, elektroniskie datu nesēji un tā tālāk, notiek izmeklēšana. Notiek izmeklēšana, mēs analizējam, apstrādājam pierādījumus, iegūstam papildus informāciju, varu tikai apstiprināt, ko es jau teicu, tātad par maksātnespējas procesa kavēšanu par pilnvaru pārsniegšanu un krāpšanu lielā apmērā."

Raidījums ziņo, ka Sprūds uzskata – jaunās apvienotās bankas pārvaldniekiem trūkstot informācijas par parādu piedziņas niansēm, kuras izpratuši Sprūdam draudzīgie bijušie "Nordea bankas" darbinieki.

"Banka, es gribētu domāt, nezināšanas vai neapzināti maldinājusi, manuprāt, policiju bija. Tieši dēļ tā, ka vienkārši viņiem nebija pilna aina par šo uzņēmuma situāciju vēsturisko," raidījumam izteicies Sprūds.

Policija vēl nav pārsūdzējusi tiesas lēmumu Sprūdu un pārējos aizturētos neapcietināt un nav arī nolemts, vai tas notiks. Esot vēl daudz kas jānoskaidro, vēsta "Nekā personīga".

Jau vēstīts, ka šonedēļ Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturēja četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā esošo kādreizējo maksātnespējas administratoru Sprūdu un kādreizējo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru un administratoru Lūsi.

Viņi pēc aizturēšanas netika apcietināti.

Jau ziņots, ka Sprūdu ENAP citā kriminālprocesā aizturēja pagājušā gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja šogad februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.

Iepriekš prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.

Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.

Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.

Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016. gadā, izmantojot "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.

Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Drogas ENAP Nordea Tieslietu ministrija Trasta komercbanka TV3 Valsts policija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form