Satversmes tiesa (ST) lēma ierosināt lietu par normu, kas neparedz apsūdzētā tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai, bet kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, informēja tiesā.
Saskaņā ar apstrīdēto normu pieteikuma iesniedzējam krimināllietas iztiesāšanā tika liegts iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu konkrētajā krimināllietā.
Persona lūdz ST izvērtēt Kriminālprocesa likuma 500. panta sestās daļas atbilstību Satversmes 92. pantam.
Kriminālprocesa likuma 500. panta sestā daļa nosaka, ka, ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, tikai tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja motivēta lūguma drīkst iepazīties ar tiem operatīvās darbības materiāliem, kuri nav pievienoti krimināllietai un kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, lietas materiālos un nolēmumā norādot, ka šie materiāli ir izvērtēti.
Savukārt Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
Tāpat Satversmes 92. pants vēsta, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, kā arī ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka šā iemesla dēļ krimināllietas iztiesāšanas laikā neesot ticis nodrošināts pušu līdztiesības princips un tādējādi esot aizskartas viņam Satversmes 92.pantā noteiktās pamattiesības uz taisnīgu tiesu.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 20. decembrim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir nākamā gada 20. marts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
