Foto: Shutterstock
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 26. septembrī atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais bijušais AS "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) darbinieks Aleksandrs Krasnopjorovs atzīts par vainīgu nelikumīgu ziņu vākšanā nolūkā nodot tās ārvalstij, proti, spiegošanā Krievijas labā un sprāgstvielas glabāšanā.

AT informē, ka kasācijas instances tiesa noraidīja apsūdzētās personas aizstāvja iesniegto kasācijas sūdzību.

Ar Senāta lēmumu stājas spēkā Zemgales apgabaltiesas 2018. gada 18. decembra spriedumus, ar kuru apsūdzētajam galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz trim gadiem un diviem mēnešiem un probācijas uzraudzība uz diviem gadiem.

AT lēmums nav pārsūdzams.

AT lēmumā atzīst, ka Zemgales apgabaltiesa, iztiesājot krimināllietu, nav pieļāvusi Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, un arī apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzībā nav izklāstīti tādi argumenti, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanai. AT atzīst, ka apelācijas instances tiesas spriedums atbilst prasībām, kādas izvirzītas apelācijas instances tiesas nolēmuma saturam, un spriedumā sniegtais pierādījumu novērtējums atbilst Kriminālprocesa likumā noteiktajiem kritērijiem.

Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētais, būdams LDz darbinieks, nodarbojies ar neizpaužamu ziņu un komercnoslēpumu nelikumīgu vākšanu, pēc kā iegūto informāciju nodevis ārvalstīs esošai kontaktpersonai. Apsūdzībā arī norādīts, ka apsūdzētais bija iegādājies un savā darba vietā nelikumīgi glabāja rūpnieciski izgatavotu rokas granātu sprādziena imitācijas uzspridzinātāja imitācijas daļu.

Jau ziņots, ka Zemgales apgabaltiesa, izskatot par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētā bijušā LDz ceļu meistara Krasnopjorova lietu, viņam noteica divreiz bargāku sodu nekā pirmās instances tiesa.

Pirmajā instancē Krasnopjorovam tika piespriests cietumsods uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, 60 stundu piespiedu darbs un probācijas laiks uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, bet Zemgales apgabaltiesa Krasnopjorovam kā sodu noteica brīvības atņemšanu uz trim gadiem un diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Soda termiņā tiesa nolēma ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2016. gada oktobra līdz 2018. gada janvārim.

Pirmās instances spriedumu lietā pārsūdzēja gan apsūdzētā, gan apsūdzības puse.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!