Stukāns uzdod prokuroram vērtēt Covid-19 vakcīnu iepirkumu un KNAB atteikumu sākt kriminālprocesu
Foto: DELFI

Ģenerālprokurors Juris Stukāns ceturtdien, realizējot savas pilnvaras, atzinis par nepieciešamu Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroram veikt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, skaidroja prokuratūrā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prokurora pārbaudes gaitā tiks vērtēti visi apstākļi, kas saistīti ar vakcīnu iegādi un tās rezultātā radušos situāciju.

Tāpat pārbaudē vērtēs arī 9. marta KNAB lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā par Covid-19 vakcīnu iepirkumu.

Tikmēr Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Jurašs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai lūgumu atcelt KNAB lēmumu par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu par atteikšanos no Covid-19 vakcīnām.

Kā liecina paziņojums partijas mājaslapā, Jurašs ceturtdien ir nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, lūdzot atcelt KNAB lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par amatpersonu rīcību vakcīnu iepirkumā un nodrošināt, ka "tiek veikts objektīvs situācijas izvērtējums, kas novērš bažas, ka notiek kādu amatpersonu piesegšana un pasargāšana no atbildības, sevišķi gadījumā, kad iespējamā amatpersonu darbība vai bezdarbība ir radījusi smagas sekas".

Partijā informēja, ka šā gada 9. martā KNAB veica pārbaudi , kas skāra Latvijas amatpersonu pieņemto lēmumu sākotnēji atteikties no lielākām "BioNTech/Pfizer" vakcīnu piegādēm un nolēma nesākt kriminālprocesu par minēto faktu, jo KNAB pārbaudē nekonstatēja faktus, kas liecinātu par valsts institūciju darbinieku, tostarp, valsts amatpersonu koruptīvām darbībām vai rīcību interešu konflikta situācijā.

Pēc Juraša vārdiem, viņa iesnieguma mērķis ir novērst visas aizdomas par īpašas labvēlības izrādīšanu konkrētam vakcīnu ražotājam. Juraša skatījumā, ļoti svarīgi būtu nacionālās pretkorupcijas iestādes iesaiste šī fakta pārbaudē un izvērtēšanā.

Jurašam svarīgākais jautājums šķiet, vai ir vērtēta iespējama valsts amatpersonu bezdarbība jeb nolaidība, kas valsts un personu interesēm ir radījusi būtisku kaitējumu vai smagas sekas. JKP ieskatā, uz šo nodarījumu varētu attiecināt Krimināllikuma 318.panta trešo daļu par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, vai 319. panta trešo daļu par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Kā liecina pieejamie dati, pirmajā vakcīnu pret Covid-19 iepirkumā, līdz 2020. gada 19. novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "BioNTech/Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 vakcīnu devu iepirkšanu, pauda JKP. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās tikai uz 100 000 devām. Līdz ar to, Latvijai sākotnēji bija pieejami tikai 97 000 "BioNTech/Pfizer" ražotās vakcīnas devas, jo atbildīgā amatpersona bija atteikusies no lielāka pieejamā vakcīnas devu skaita, kaut šādu jautājumu Ministru kabinets nebija skatījis, pauda partijā.

"Eiropas Savienība (ES) sākumā bija vienojusies par 300 miljoniem "BioNTech/Pfizer" vakcīnas devu, Latvijai pēc iedzīvotāju skaita 97 000 devu bija neproporcionāli mazs skaits, līdz ar to Latvijas iedzīvotāji uz šo brīdi nav nodrošināti ar savlaicīgu vakcināciju pret Covid-19, kā tas ir ieviests citās valstīs," atzīmēja JKP.

"Tieši šī kļūda Latviju ierindo priekšpēdējā vietā starp ES valstīm veikto vakcināciju skaita ziņā. Tādējādi ir apdraudēta vakcinācijas sekmīga īstenošana un ir kavēta pūļa imunitātes sasniegšana. Ir grauta Latvijas iedzīvotāju uzticība vakcinācijas projektam, kas atstās sekas arī uz ekonomikas atveseļošanos un ātrāku atgriešanos normālā dzīves režīmā. Tāpat šī kļūda ir grāvusi Latvijas valsts starptautisko prestižu", iesniegumā uzsvēris Jurašs.

Parlamentārietis uzskata, ka valsts pārvaldes iestādei, kura veic savu darbību veselības aprūpes jomā, lēmumi ir jāpieņem sabiedrības interesēs, savlaicīgi, nepieļaujot kavēšanos, lai tādā veidā negrautu iedzīvotāju uzticību valsts pārvaldei, "jo īpaši ārkārtas situācijas laikā, kad runa ir par cilvēku dzīvībām un veselību".

Jau ziņots, ka KNAB pabeidzis resorisko pārbaudi par Latvijas amatpersonu pieņemto lēmumu sākotnēji atteikties no lielākām "Pfizer" vakcīnu piegādēm un nolēmis par to nesākt kriminālprocesu.

Resoriskās pārbaudes gaitā KNAB iepazinās gan ar iestādes rīcībā esošiem, gan ar papildus iegūtiem dokumentiem, kā arī iesaistīto personu paskaidrojumiem.

KNAB pārbaudē nekonstatēja faktus, kas liecinātu par publiskas personas institūciju darbinieku, tostarp, valsts amatpersonu koruptīvām darbībām vai rīcību interešu konflikta situācijā.

KNAB secināja, ka amatpersonas nav izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā, proti, nav pārsniegušas dienesta pilnvaras, ļaunprātīgi izmantojušas savu dienesta stāvokli vai ņēmušas kukuli.

Ņemot vērā minēto birojs 9. martā pieņēma lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020. gada 19. novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 vakcīnu devu iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000.

Saistībā ar vairākiem "BioNTech" un Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kur Latvija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta (NVD) Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.

Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," sacīja ministrs.

Patlaban procesā ir otrā dienesta pārbaude , kuras mērķis ir viest skaidrību par visām atlikušajām vakcīnu pasūtīšanas un iepirkšanas epizodēm pērn rudenī un ziemā. Pēc veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) paustā, šīs pārbaudes rezultāti tiks publiskoti drīzumā.

Latvijas Televīzija ziņoja, ka pagājušā gada nogalē neformālā veselības aprūpes nozares ierēdņu darba grupa nolēmusi pasūtīt arī tikai pusi no piedāvātā augsti efektīvas Covid-19 vakcīnas "Moderna" daudzuma – 336 566 devu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Juris Stukāns Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Daniels Pavļuts Eiropas Savienība Ģenerālprokuratūra Jaunā konservatīvā partija (JKP) Juris Jurašs KNAB Ministru kabinets Saeima Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form