Tiek pieļauts, ka uz ārzemēm Rozīte devusies ārstēties, tika secināts pēc tiesas rīcībā esošās informācijas. Policija, pamatojoties uz iepriekšējo tiesas lēmumu, šodien devās uz Rozītes dzīvesvietu, lai piespiedu kārtā atvestu viņu uz tiesas sēdi, taču apsūdzētās māte, kuru policijas darbinieki sastapa Rozītes dzīvesvietā, norādīja, ka nezina, kur meklējama Rozīte. Viņa norādīja, ka pēdējo reizi savu meitu redzējusi vasaras sākumā.
Kāda banka savukārt policijai nodevusi informāciju, ka Rozīte iepriekš uz līzinga noteikumiem ir nopirkusi automašīnu, bet šobrīd pazudusi no kredītiestādes redzesloka, aizgājusi no iepriekšējās darbavietas, kā arī nav atrodama ne savā deklarētajā, ne faktiskajā dzīvesvietā.
Apsūdzētā Tālere un viņas advokāte bija kategoriski pret lietas izdalīšanu. Līdzīgas domas, oponējot prokuroram, izteica arī pārējās klātesošās apsūdzēto puses.
Arī iepriekš apsūdzētā Rozīte nebija ieradusies uz tiesas sēdi. Tā kā viņa par neierašanās iemesliem tiesai nebija paziņojusi, toreiz tika nolemts, ka uz šodienas tiesas sēdi Rozīte jāatved piespiedu kārtā, kā arī jāieceļ viņai advokāts, jo ar iepriekšējo advokātu viņai bija noslēgta vienošanās tikai uz pirmstiesas izmeklēšanas laiku.
Leja iepriekš tiesu informēja, ka viņš ar Rozīti sazinājies telefoniski, bet saziņa pārtrūkusi pēc videomateriālu uzrādīšanas, kuros redzams kukuļa nodošanas un pieņemšanas fakts. Materiālos bija redzama pati Rozīte.
Leja arī norādīja, ka Rozīte varētu izvairīties no izmeklēšanas.
Iepriekš advokāti pieteica tiesai lūgumu izprasīt operatīvās lietas juridiskos dokumentus, kuros būtu lēmums par operatīvās lietas ierosināšanu, kā arī par tiesnešu novērošanas un noklausīšanās sākumu. Prokurors norādīja, ka advokāti varētu mēģināt apšaubīt operatīvās lietas sākšanas likumību. Leja rosināja šo jautājumu atstāt atklātu līdz nākamajai tiesas sēdei, jo lūgumi par operatīvās lietas materiālu izprasīšanu nav apmierināmi.
Tiesa plāno sasaukt sēdes arī 5.oktobrī un no 10.oktobra līdz 12.oktobrim.
Jau ziņots, ka krimināllietā apsūdzība par kukuļošanu uzrādīta arī kāda juridiskā biroja līdzīpašniekam Raimondam Zunduram, zvērinātai tiesu izpildītājai Raimondai Sporei un Rozītei.
Tālerei apsūdzība uzrādīta par atkārtotu kukuļa pieņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par noteiktu darbību izdarīšanu kukuļdevēja un kukuļa piedāvātāja interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, kā arī par apzināti nelikumīgu lēmumu gatavošanu, ko izdarījis tiesnesis.
Poļikarpovu prokurors apsūdz par kukuļa pieņemšanu, tas ir, par materiālu vērtību piedāvājuma apzināti prettiesisku pieņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par noteiktu darbību izdarīšanu kukuļdevēja un kukuļa piedāvātāja, kā arī citu personu interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli.
Par kukuļa pieņemšanu tiesneses var sodīt ar brīvības atņemšanu no astoņiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu. Tāleri par apzināti nelikumīgu lēmumu gatavošanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.
Šā gada 1.februārī Saeima atbalstīja atļaujas došanu Poļikarpovas un Tāleres saukšanai pie kriminālatbildības. Šī ir pirmā reize, kad pie kriminālatbildības sauc tiesneses, kas pirms tam nav atceltas vai aizgājušas no amata.
Abas tiesneses Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja pērn 10.oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
